Norvēģija piektdien solīja turpināt atbalstīt Ungārijas nevalstiskās organizācijas (NVO), neraugoties uz Budapeštas pārmetumiem, ka Oslo faktiski finansē ungāru opozīciju.
Oslo sola nepiekāpties strīdā ar Budapeštu par «politisko» palīdzību (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Norvēģijas un Ungārijas attiecības saasinājās jau pavasarī, kad Oslo apturēja palīdzību Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna konservatīvajai valdībai saistībā ar bažām par finansējuma pienācīgu administrēšanu.
Tomēr tā turpināja finansēt ungāru sabiedriskās organizācijas, bet Orbāna asistents Jānošs Lāzārs apsūdzēja Oslo, ka tā ar palīdzības projektiem cenšas «iejaukties Ungārijas politikā».
Norvēģijas Eiropas lietu ministrs Vīdars Helgesens piektdien apliecināja, ka Oslo turpinās finansējumu, un nosodīja Ungārijas «autoritārās tendences, kas ir ļoti satraucošas».
Budapešta, pastāvot aizdomām par krāpšanu, ir veikusi izmeklēšanu saistībā ar vairāku Norvēģijas finansēto sabiedrisko organizāciju darbību. Pagājušajā nedēļā valdība paziņoja, ka 61 no 63 projektiem ir konstatēti «pārkāpumi».
Izmeklētāji izvirzīs apsūdzības lielākajai finansējuma sadalīšanas organizācijai - fondam «Okotars» -, «pastāvot aizdomām par sliktu pārvaldību, krāpšanos ar budžetu, privāto dokumentu viltošanu un neatļautām finanšu aktivitātēm».
Norvēģijas ministrs norādīja, ka šis ziņojums nav uzskatīts par pārāk ticamu.
«Mēs to esam teikuši pilnīgi skaidri, ka auditu veic donori,» sacīja Helgesens, piebilstot, ka šāds audits tiek veikts tieši pašlaik.
«Mēs uzskatām, ka tas ir izaicinājums Eiropas Savienībai (ES), ES pamatvērtībām un principiem un ka ES tāpēc vajadzētu uz to reaģēt,» viņš sacīja.
Tiesa gan, pati Norvēģija nav ES dalībvalsts.
Palīdzība vairāku gadu garumā ir tikusi sadalīta, balstoties 1994.gada līgumā, kas ES un trim valstīm, kas nav ES sastāvā, ļauj sniegt palīdzību, lai trūcīgākajās ES dalībvalstīs samazinātu sociālo un ekonomisko nevienlīdzību.
Kā ES, tā ASV kritizējušas pēdējo mēnešu procesus Ungārijā, kurus tās raksturo kā likuma varas mazināšanos Orbana varas laikā. Pats premjers atklāti iestājas par «neliberālas» valsts izveidošanu, kā modeļus minot Ķīnu un Krieviju.