Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins solīja, ka viņa vadīta valsts vienmēr izmantots miermīlīgus līdzekļus, lai sasniegtu savus mērķus, tostarp jūras konfliktos, lai gan pirms dažām dienām ASV prezidents Baraks Obama brīdināja par plaša konflikta izcelšanos Āzijā.
Uzrunājot Austrālijas parlamenta deputātus - tāds gods bijis tikai vienam Ķīnas līderim, Hu Dzjiņtao, 2003.gadā -, Sji sacīja, ka «Ķīna nesatricināmi pieturas pie savas apņēmības īstenot miermīlīgu attīstību».
«Nedz satricinājums, nedz karš nekalpo Ķīnas tautas pamata interesēm,»
viņš paziņoja pēc brīvās tirdzniecības līguma starp Ķīnu un Austrāliju parakstīšanas.
«Mūsdienu pasaulē ir tikai viena tendence, tas ir, tendence uz mieru un attīstību, un sadarbību, kas balstīta uz savstarpējiem ieguvumiem,» piebilda Ķīnas prezidents.
Viņš savā uzrunā atgādināja par vēstures faktiem, kas apliecina, ka no konfliktiem nekad neviens nav ieguvis. Nedēļas nogalē Brisbenā notiekošajā G20 samitā Obama atkārtoti uzsvēra, ka Ķīnai ir jābūt atbildīgam spēlētājam uz globālās skatuves.
Ķīna ir iesaistījusies strīdos ar četrām Dienvidaustrumāzijas valstīm par nomaļām salām Dienvidķīnas jūrā, kā arī strīdos ar Japānu par salu grupu.
«Vēstures izklāsts liecina, ka valstis, kas centās panākt attīstību ar spēku, vienmēr cieta neveiksmi,» Sidnejā sacīja Sji. «To mums māca vēsture.
Ķīna ir apņēmusies saglabāt mieru.
Miers ir dārgs, un tas ir jāaizsargā,» viņš piebilda.
Tomēr vienlaikus Ķīnas prezidents arī norādīja, ka «mums vienmēr ir jābūt arī augstā trauksmes stāvokli pret faktoriem, kas mums var mieru atņemt».
ASV, Austrālijas un Japānas līderi svētdien aicināja miermīlīgi atrisināt jūras strīdus. Dienu iepriekš Obama brīdināja, ka
«strīdi par teritoriju - nomaļām salām un klinšainiem sēkļiem - draud spirāles veida kustībā pāraugt konfrontācijā».
«Ķīnas ilgstoša pozīcija miermīlīgi caur dialogu un konsultācijām risināt savus strīdus ar iesaistītajām valstīm, teritoriālās suverenitātes jautājumus un jūras intereses,» klāstīja Sji, paziņojot, ka ir atvērts dialogam.
«Ķīna miermīlīgu konsultāciju ceļā ir nokārtojusi sauszemes robežas jautājumus ar 12 no 14 savām kaimiņvalstīm. Un mēs turpināsim darbu šajā virzienā,» viņš solīja.
«Ķīnas valdība ir gatava iesaistīties dialogā un sadarbībā ar atbilstošajām valstīm, lai saglabātu kuģošanas brīvību un jūras ceļu drošību, un nodrošinātu mieru, rāmumu un sadarbību uz jūras robežas,» Sji teica.
Tādus komentārus viņš pauda pēc tam, kad parakstīja ilgi gaidīto brīvās tirdzniecības līgumu ar Austrāliju, kas gūst lielu labumu no Ķīnā pieaugošā pieprasījuma pēc dabas resursiem. Sarunas par līgumu turpinājās nepilnus desmit gadus.
Savā runā Ķīnas līderis norādīja uz iespējām, kādas viņa valsts milzīgā ekonomika sniedz pasaulei, un solīja turpināt «savstarpēja izdevīguma stratēģiju», atverot un attīstot modernu ekonomiku.
«Ar vairāk nekā 1,3 miljardiem cilvēku, Ķīna ir tirgus ar milzīgu potenciālu,» viņš teica.
«Milzīgais progress, ko Ķīna ir veikusi pēdējos 30 gados, īstenojot reformas un atvērtību, ir iespējamas gan tās pašas milzīgā darba dēļ, gan arī iekļaujošā un atvērtā Āzijas un Klusā okeāna reģiona dēļ,» Ķīnas prezidents paziņoja.
Vienlaikus viņš atzina arī Austrālijas bažas par brīvās tirdzniecības līgumu ar Ķīnu, sakot, ka laikā, kad daudzi uzteic Ķīnas sasniegumus, citi «atrod vainu it visā, ko Ķīna dara». Sji norādīja, ka tas ir gaidāms, ņemot vērā valsts lielo iedzīvotāju skaitu.
«Tas ir kā milzīgs cilvēks pūlī», kas pārējiem rada bažas par to, kurā virzienā dosies,
salīdzināja Ķīnas prezidents.
