Latvijai prezidentūras Eiropas Savienības Padomes laikā būs būtiska loma reģiona drošībā, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Stoltenbergs norādīja, ka Krievija palielinājusi militāro aktivitāti pie NATO robežām, tādēļ Alianses dalībvalstīm ir jāpalielina aizsardzības budžets, kā to plāno darīt Latvija.
«Latvija ir būtiska NATO sabiedrotā, un alianse augsti vērtē valsts ieguldījumu kolektīvajā drošībā, tostarp Rīgā izveidojot NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru (NATO StratCom COE) un piedaloties misijā Afganistānā,» sacīja ģenerālsekretārs.
Stoltenbergs arī norādīja, ka Krievija palielinājusi militāro aktivitāti pie NATO robežām, tādēļ Alianses dalībvalstīm ir jāpalielina aizsardzības budžets, kā to plāno darīt Latvija.
«Krievijas rīcība, pārkāpjot Alianses gaisa un jūras telpas, ir riskanta un nepieļaujama,
tādēļ NATO turpinās aizsargāt savus sabiedrotos no jebkuriem draudiem. Tā ir mūsu lielākā atbildība un apņemšanās - sargāt katru sabiedroto. Tas ir iekļauts arī NATO līguma 5.pantā,» skaidroja Stoltenbergs.
Runājot par Krievijas pausto, ka tā vēlas garantijas, ka Ukraina neiestāsies NATO, viņš norādīja, ka katrai valstij ir tiesības pašai izvēlēties, kā tā sevi aizsargās. Tāpat viņš norādīja, ka darbs pie Ātrās reaģēšanas plāna, kas tika pieteikts NATO samitā Velsā, ir jau sākts un drīzumā varēs redzēt to darbībā.
Savukārt Bērziņš vairākkārt pateicās Stoltenbergam par lēmumu vienā no savām pirmajām vizītēm ierasties tieši Baltijas valstīs un norādīja, ka šobrīd NATO ir jābūt gatavai ne tikai izpildīt nesenajā NATO samitā pieņemtos lēmumus, bet arī skaidri apliecināt savu nostāju - nepieļaut apdraudējumu nevienai no Alianses dalībvalstīm.
«Latvijai ir uzticami sabiedrotie un Latvija ir uzticama saviem sabiedrotajiem,» piebilda Bērziņš.
NATO ģenerālsekretārs: NATO aizstāvēs katru dalībvalsti
Viņš vērsa uzmanību uz Krievijas gaisa spēku aktivitāti, kas palielinājusies visā Eiropā. Šogad NATO 400 reižu reaģējusi uz Krievijas militārajiem lidojumiem NATO valstu gaisa telpas tuvumā.
Tas ir pieaugums vairāk nekā par 50% salīdzinoši ar pērno gadu.
Stoltenbergs norādīja, ka NATO ir Baltijas valstīs, lai tās aizstāvētu pret visiem apdraudējumiem. Baltijā ir izvietotas NATO patruļlidmašīnas un NATO karaspēka vienības, atgādināja Stoltenbergs.
NATO vadītājs norādīja, ka pēdējā laikā pieredzēta agresīva Krievijas rīcība pie NATO valstu robežām. Lai atbildētu uz šiem izaicinājumiem, NATO valstis pastiprina aizsardzības budžetus. Šajā kontekstā Stoltenbergs pauda augstu vērtējumu arī tam, ka
Latvija palienās savu budžetu aizsardzībai līdz 2% no IKP līdz 2020.gadam.
Runājot par Krievijas karaspēka koncentrāciju pie NATO valstu robežām, Stoltenbergs uzsvēra, ka NATO aizstāvēs savus sabiedrotos.
«Ja vajadzēs, mēs darīsim visu, lai aizstāvētu savus sabiedrotos. Tas attiecas arī uz Baltijas valstīm,» sacīja Stoltenbergs.
Ja vēstīts, ka Stoltenbergs vizītē Latvijā ieradies ceturtdien. Tā ir NATO ģenerālsekretāra pirmā vizīte Latvijā un viena no pirmajām vizītēm NATO dalībvalstīs. Piektdien, 21.novembrī, Stoltenbergs apmeklēs Ādažu militāro bāzi.
Stoltenbergs NATO ģenerālsekretāra amatā stājās 1.oktobrī, nomainot Andersu Fo Rasmusenu, kurš alianses vadībā atradās piecus gadus un divus mēnešus.
