Francija uzmana, lai Krievijas jūrnieki nemēģinātu izbraukt jūrā ar helikopteru bāzes kuģi «Mistral» no Sennazēras ostas, kamēr nav pieņemts oficiāls lēmums par tā piegādi Krievijai, piektdien ziņoja laikraksts «Figaro», atsaucoties uz informētiem ziņu avotiem.
«Es bažījos par to, ka kādu rītu mēs pamanīsim, ka helikopteru bāzes kuģis ir pazudis,» sacīja viens no ziņu avotiem.
«Figaro» ziņoja, ka tieši šā iemesla dēļ Francijas iestādes negribēja 17.novembrī laist Krievijas jūrniekus uz «Mistral» tipa kuģa «Vladivostok». Krievijas jūrnieki gribēja uznest uz kuģa savas personīgās mantas. Beigās viņiem atļāva uzkāpt uz kuģa, bet tikai līdz dienas beigām un bez mantām.
«Personīgo mantu uznešana uz «Vladivostok» pēc būtības nozīmētu to, ka jūrnieki pārņem kontroli pār kuģi. Nebūtu vienkārši piespiest viņus atstāt «Mistral», un tas de facto kļūtu par Krievijas kuģi,» uzsvēra cits ziņu avots.
«Figaro» ziņoja, ka Francijas Iekšlietu ministrija devusi rīkojumu ieviest papildu drošības pasākumus Sennazēras ostā, kur atrodas šis kuģis.
Pašlaik kuģim būtu diezgan sarežģīti atstāt ostu nemanītam, jo tam būtu jāpārvar vairākas slūžas.
«Figaro» rakstā arī teikts, ka Francijas drošības spēki rūpīgi uzmanīja «Mistral» arī agrāk, kad kuģis devās jūrā izmēģinājuma braucienos. Laikraksts raksturoja šo novērošanu kā «nemanāmu, bet ciešu».
Francijas mediji ziņoja, ka līdzīga problēma bijusi sešdesmitajos gados, kad Francija bija noslēgusi vienošanos par 12 sargkuģu piegādi Izraēlai. 1968.gadā saspīlējuma Tuvajos Austrumos dēļ Francija nolēma atteikties no šā kontrakta izpildes, tomēr sargkuģi 1969.gada 25.decembra naktī izgāja atklātā jūrā un vēlāk sasniedza Haifas ostu Izraēlā.
Jau vēstīts, ka Francija 2011.gadā vienojās uzbūvēt un piegādāt divus «Mistral» tipa helikopteru bāzes kuģus Krievijai 1,2 miljardu eiro vērtībā. Pirmo kuģi ar nosaukumu «Vladivostok» bija paredzēts piegādāt šogad oktobrī vai novembrī, bet otro ar nosaukumu «Sevastopoļ» - 2015.gadā.
Francijas prezidents Fransuā Olands septembrī paziņoja, ka valsts ir iesaldējusi pirmā kuģa piegādi «līdz novembrim» un lēmums par tālāku kuģu piegādi būs atkarīgs no situācijas Ukrainā.
1,2 miljardus eiro vērtā līguma izpilde nozīmētu, ka pirmo reizi Krievijai tiktu pārdotas augsta līmeņa aizsardzības tehnoloģijas, par ko bažas ir izteikušas vairākas NATO dalībvalstis, īpaši Baltijas valstis, kas bažījas par kuģu nonākšanas Krievijas bruņojumā negatīvo ietekmi uz to drošības situāciju.
Gaidot kuģa nodošanu Krievijai, Sennazēras ostā uz mācību kuģa «Smoļnij» atrodas 400 Krievijas kara jūrnieki - «Vladivostok» un «Sevastopoļ» apkalpju locekļi, kas no 30.jūnija ir mācījušies vadīt «Mistral» tipa kuģus.
