Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, Krieviju nodēvējot par «teroristisku valsti», ir pārspējusi Kijevas nacionālradikāļus, teikts piektdien izplatītajā Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Maskava: Nosaucot Krieviju par teroristisku, Grībauskaite pārspējusi Kijevas nacionālradikāļus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Viņa bez aplinkiem aicināja atbalstīt, arī militāri, pašreizējo Ukrainas režīmu, paziņojot - ja «Krievijas agresija» netiks apturēta, tad «agresija», redz, var izplesties Eiropā un vēl tālāk,» teiks ministrijas oficiālā pārstāvja Aleksandra Lukaševiča paziņojumā, kas publicēts ministrijas mājaslapā.
«Savos izteikumos Daļa Grībauskaite pārspēj pat visekstrēmākos paziņojumus, kas Kijevā skan no nacionālradikāļu mutēm,» norādīja amatpersona. «Viss, ko viņa saka, nesekmē, bet, gluži pretēji, tikai apgrūtina Ukrainas krīzes noregulējuma meklējumus.»
Savukārt Krievijas kompartijas Valsts domes frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Nikolajs Kolomeicevs, reaģējot uz Grībaiskaites «bezkaunīgajiem izteikumiem», ierosinājis saraut diplomātiskās attiecības ar Lietuvu.
Spīkers Sergejs Nariškins mudinājis iekļaut šo paziņojumu Valsts domes darba kārtībā.
«Ir nepieļaujami, ja valsts prezidente pieļauj šādus bezkaunīgus un ciniskus paziņojumus,» sacīja Kolomeicevs.
Jau ziņots, ka Grībauskaite ceturtdien intervijā Lietuvas radio Krieviju nosauca par teroristisku valsti un brīdināja - ja agresija Ukrainā netiks apturēta, tā var izplatīties tālāk.
«Lietuva ir viena no valstīm, kas nesen veikusi sarežģīto ceļu uz neatkarības atgūšanu. Šodien mēs zinām, ka Ukraina cīnās par mieru Eiropā par mums visiem. Ja teroristiskā valsts, kas piedalās neslēptas agresijas īstenošanā pret savu kaimiņvalsti, netiks apturēta, tad agresija Eiropā izpletīsies vēl tālāk,» brīdināja Lietuvas prezidente.
Valsts vadītāja uzsvēra, ka ikvienai valstij ir tiesības izvēlēties savu likteni.
«Lietuva, līdzīgi citām Eiropas valstīm, saprot, ka par mieru ir jācīnās, miers ir jāaizstāv un neatkarība un suverenitāte ir neaizskaramas. Katrai nācijai ir tiesības uz savu valsti, un neviens nedrīkst diktēt, kā tai vajadzētu dzīvot, vai tā būtu liela valsts vai maza. Tāpēc mums pašreizējam Kremlim, pašreizējai Krievijas vadībai ir jāpasaka, ka šāda rīcība nekad netiks paciesta,» norādīja Grībauskaite.
Nākamajā nedēļā prezidente dosies vizītē uz Kijevu, lai tikos ar Ukrainas līderiem.
«Mana vizīte sakrīt ne tikai ar Ukrainas grūto laiku, bet arī ar mūsu apņemšanos kopš 2002.gada katru gadu vai katru otro gadu sanākt uz Lietuvas-Ukrainas prezidentu padomi. Tāds būs tikšanās formāts,» piebilda prezidente.
Krievija februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.