Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite apsūdzējusi Krieviju gļēvulībā, jo šī valsts, kaut arī karo Ukrainā, tomēr to noliedz. Ar šiem spriedumiem prezidente nāca klajā Strēlnieku savienības konferencē, kas ir veltīta aizsardzībai hibrīdkarā.
Grībauskaite runā atkal. Šoreiz nodēvē Krieviju par gļēvu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Karā Ukrainā tāpat kā jebkurā citā karā iet bojā cilvēki, grūst dzīves. Tas ir savādāks tikai tāpēc, ka tiek slēpts, līdz šim tas ticis noliegts, to cenšas maskēt ar propagandu.
Šādu karu izvēlas tie, kuriem kaujas laukā ir bail pacelt savu karogu. Tie, kuriem ir kauns noņemt maskas. Kam savu nodomu pamatošanai nav nekādu argumentu,» sacīja prezidente.
Uz Krievijas rīcību var atbildēt tikai ar «solidaritāti, ātrumu un caurskatāmību», norādīja Grībauskaite.
Grībauskaite ceturtdien intervijā Lietuvas radio Krieviju nosauca par teroristisku valsti un brīdināja - ja agresija Ukrainā netiks apturēta, tā var izplatīties tālāk.
«Lietuva ir viena no valstīm, kas nesen veikusi sarežģīto ceļu uz neatkarības atgūšanu. Šodien mēs zinām, ka Ukraina cīnās par mieru Eiropā, par mums visiem. Ja teroristiskā valsts, kas piedalās neslēptas agresijas īstenošanā pret savu kaimiņvalsti, netiks apturēta, tad agresija Eiropā izpletīsies vēl tālāk,» brīdināja Lietuvas prezidente.
Grībauskaites ceturtdienas izteikumi izraisījuši plašu rezonansi un Maskavas nosodījumu.
Krievijas nodēvēšana par teroristisku valsti ķērusies pie sirds arī dažiem Krievijas parlamenta deputātiem, kas jau ierosinājuši saraut diplomātiskās attiecības ar Lietuvu un noteikt pret to sankcijas.
Krievija februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalā Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.