Lietuvas prezidente Daļa Grībauskate paskaidrojusi, kāpēc viņa Krieviju nosaukusi par teroristisku valsti, tomēr Krievijas politiķu izteikumus par šo tēmu viņa nekomentēja.
Grībauskate paskaidro, kāpēc nosaukusi Krieviju par teroristisku valsti
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Mēs visi redzam, kā uzvedas mūsu kaimiņš, Ukrainas kaimiņš. Kaimiņvalsts, kura starptautiskās tiesības un pienākumus uzskata par svarīgiem, nedrīkst šādi uzvesties. Mēs redzam, ka šodien Krievijas armija, Krievijas karavīri atrodas Austrumukrainā, kamēr tā atklāti melo, noliedzot savu klātbūtni. Tāda valsts, kas saviem karavīriem liek noņemt atpazīšanas zīmes, kas izvieto savus bruņotos spēkus un smagos ieročus bez jebkādas identifikācijas, ir valsts ar visām starptautiskā terorisma iezīmēm,» kopīgā preses konferencē ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu paziņoja Grībauskaite.
Grībauskaite ceturtdien intervijā Lietuvas radio Krieviju nosauca par teroristisku valsti un brīdināja - ja agresija Ukrainā netiks apturēta, tā var izplatīties tālāk.
«Lietuva ir viena no valstīm, kas nesen veikusi sarežģīto ceļu uz neatkarības atgūšanu. Šodien mēs zinām, ka Ukraina cīnās par mieru Eiropā par mums visiem. Ja teroristiskā valsts, kas piedalās neslēptas agresijas īstenošanā pret savu kaimiņvalsti, netiks apturēta, tad agresija Eiropā izpletīsies vēl tālāk,» brīdināja Lietuvas prezidente.
Grībauskaites ceturtdienas izteikumi izraisījuši plašu rezonansi un Maskavas nosodījumu.
Krievijas nodēvēšana par teroristisku valsti ķērusies pie sirds arī dažiem Krievijas parlamenta deputātiem, kas jau ierosinājuši saraut diplomātiskās attiecības ar Lietuvu un noteikt pret to sankcijas.
Krievija februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.