Ukrainas jaunā koalīcijas valdība pasludināja pievienošanos NATO par savu galveno prioritāti, kas, visticamāk, saniknos Krieviju, bet tūkstošiem cilvēku pulcējās Kijevā, lai atzīmētu pirmo gadadienu kopš sākās protesti valstī.
Ukraina pasludina pievienošanos NATO par savu galveno prioritāti
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vairāku tūkstošu cilvēku pūlis piektdienas vakarā pulcējās Kijevas Neatkarības laukumā jeb Maidanā, lai pieminētu vairāk nekā simt protestētāju, kas gāja bojā demonstrācijās pērn 21.novembrī.
Daudzi sanākušie nesa līdzi Ukrainas karogus, bet citi raudāja un nolika ziedus mirušo piemiņai.
Piektdien Ukrainas politiskie līderi paziņoja par koalīcijas izveidi pēc oktobrī notikušajām vēlēšanām, un apstiprināja, ka pievienošanās NATO būs tās prioritāte. Tā vienojās līdz gada beigām pieņemt likumu ar apstiprinājumu šim nodomam.
Tāds lēmums draud tālāk izprovocēt Krieviju, kas noliedz Rietumu apsūdzības par to, ka tā sniedz atbalstu prokrieviskajiem separātistiem Ukrainas austrumos.
Piecu partiju parlamentārā koalīcija, kurai parlamentārā būs pietiekami liels vairākums, lai veiktu konstitucionālās izmaiņas.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko apstiprināja, ka rietumnieciski noskaņotais Arsenijs Jaceņuks saglabās premjerministra amatu.
Vizītes Kijevā laikā piektdien ASV viceprezidents Džo Baidens sacīja, ka Krievijai draud visu laiku augstākā cena par politiku Ukrainā.
Baidens kā nepieņemamu raksturoja Krievijas lomu Ukrainas austrumos, tomēr atteicās piedāvāt plašus militāro atbalstu Ukrainai, kur septiņus mēnešus ilgajā konfliktā valsts austrumos gājuši bojā vairāk nekā 4300 cilvēku.
Netieši norādot uz iespējamām jaunām sankcijām, viņš brīdināja, ka gadījumā, ja Krievija nepildīs septembrī pieņemto miera plānu, «Krievijai jārēķinās ar pieaugošām izmaksām, lielāku izolāciju».