Latvija kopā ar pārējām Eiropas Savienības (ES) valstīm 21.novembrī nebalsoja par Krievijas virzīto Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas rezolūciju pret nacisma un neonacisma glorifikāciju, jo «nespēj ignorēt Krievijas centienus uzspiest vienpusēju vēstures interpretāciju».
Latvija kopā ar ES nav nobalsojusi par Krievijas rezolūciju pret nacisma glorifikāciju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ārlietu ministrijas preses sekretārs Kārlis Eihenbaums uzsvēra, ka ES norādīja rezolūcijas autoriem Krievijai, ka cīņa ar rasismu, ksenofobiju un neonacismu ir aktuāla daudzās pasaules valstīs.
«Vērā ņemami, ka šo faktu atzīst arī Krievija, kurā pašā darbojas daudzas aktīvas neonacistu organizācijas un kurā katru gadu notiek desmitiem rasistu īstenotu slepkavību un citu pretīgu neonacistu noziegumu. Rezolūcijā šogad tika iestrādāti vairāki būtiski elementi, tostarp par nepieciešamību apkarot aicinājumus uz vardarbību pret mazaizsargātajām sabiedrības grupām, naida runu, policijas vardarbību pret minoritātēm un citiem jautājumiem,» skaidroja Eihenbaums.
Tomēr ES valstis neuzskatīja par iespējamu atbalstīt šo rezolūciju vairāku apsvērumu dēļ. «Pirmkārt, rezolūcija ir vienpusīga, tā nepilnīgi atbilst cilvēktiesību standartiem. Otrkārt, ES valstis nevarēja ignorēt plašāko kontekstu - Krievijas centienus uzspiest vienpusēju vēstures interpretāciju, attaisnot Ribentropa-Molotova noziedzīgo paktu, kā arī Krievijas īstenoto agresiju pret Ukrainu,» paskaidroja ministrijas pārstāvis.
ES valstis, kopīgi skaidrojot savu balsojumu, atgādināja, ka «daudzām Eiropas valstīm Otrā pasaules kara beigas nenesa brīvību, bet jaunus noziegumus pret cilvēci, kas tika pastrādāti pret to tautām». ES valstis, veidojot kopīgo nostāju, ņēma vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu.
ES balsojumā atzīmēja, ka «Krievija ir pārkāpusi starptautisko tiesību normas un ANO pamatprincipus, nelikumīgi anektējot daļu suverēnas valsts, slēpjoties aiz aizbildinājumiem par cīņu ar neonacismu». Šo iemeslu dēļ visas ES valstis balsojumā par rezolūciju atturējās. Rezolūcijas atbalsts citu pasaules valstu vidū šogad sarucis, kā arī pieaudzis to valstu skaits, kas atturējās.
Balsojumā 115 valstis bija par minēto rezolūciju, trīs pret - ASV, Kanāda, Ukraina -, savukārt visas ES valstis atturējās.
2013.gada 21.novembrī ANO Ģenerālās asamblejas 3.komitejas balsojumā ar 126 balsīm par, trim pret, 50 atturas tika pieņemta virzītā rezolūcija par nacisma glorifikāciju. Kā paskaidroja Eihenbaums, Krievija šo rezolūciju virza ANO jau kopš 2005.gada.
ES uzsver, ka rezolūcijā saglabājas problemātiski aspekti, tostarp pārāk ierobežojošie formulējumi attiecībā uz izteiksmes un miermīlīgas pulcēšanās brīvību, paragrāfi par pieminekļiem un nacionālajām atbrīvošanās kustībām nav saskaņā ar vispārpieņemto cilvēktiesību valodu (terminoloģiju), izglītības aspekts tiek skatīts pārāk šauri - būtu jāveicina izglītošanās par visām rasistiskajām ideoloģijām, tāpat ir selektīva pieeja ziņošanas mehānismiem.