Lietuva sniegs Ukrainai arī militāro palīdzību, lai palīdzētu cīņā pret Krievijas agresiju, pirmdien paziņojis Ukrainas prezidents Petro Porošenko.
Porošenko: Lietuva sniegs Ukrainai militāru palīdzību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
No Porošenko paziņojuma gan nav skaidrs, vai Viļņa, līdzīgi citām NATO dalībvalstīm, sniegs vienīgi neletālo militāro palīdzību, vai arī ir gatava piegādāt ieročus.
«Mēs esam
vienojušies par konkrēta apbruņojuma konkrētu elementu piegādēm
Ukrainas bruņotajiem spēkiem,» pēc sarunām ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti preses konferencē pavēstīja Porošenko. «Tā ir reāla palīdzība.»
Atbildot uz žurnālistu aicinājumiem sniegt sīkākus paskaidrojumus, Grībauskaite vienīgi piebilda: «Ukraina no Lietuvas saņems visu atbalstu, kas pieejams un kas Lietuvai ir.»
Porošenko sacīja, ka Lietuvas palīdzībā būs ietvertas kā bruņojuma piegādes Ukrainas armijai, tā arī karavīru apmācība.
«Sarežģītajā situācijā, kādā Ukraina ir nonākusi,
tā ir konkrēta atbalsta demonstrēšana,»
sacīja Ukrainas prezidents.
Ja Ukraina izlems pievienoties NATO, tad neviena puse tam nedrīkst likt šķēršļus, savukārt norādīja Grībauskaite.
Viņa gan arī uzsvēra, ka Ukrainas valdībai ir jāpilda savi solījumi - jāreformē tautsaimniecība un korupcijas apkarošanas sistēma, lai valstī panāktu radikālas pārmaiņas.
Porošenko norādīja, ka
jautājums par valsts pievienošanos NATO tiks izšķirts referendumā
pēc tam, kad būs īstenotas visas nepieciešamās reformas.
Grībauskaite vēl ceturtdien intervijā Lietuvas radio Krieviju nosauca par teroristisku valsti un brīdināja - ja agresija Ukrainā netiks apturēta, tā var izplatīties tālāk.
Prezidentes izteikumi izraisījuši plašu rezonansi un Maskavas nosodījumu.
Krievijas nodēvēšana par teroristisku valsti ķērusies pie sirds arī dažiem Krievijas parlamenta deputātiem, kas jau ierosinājuši saraut diplomātiskās attiecības ar Lietuvu un noteikt pret to sankcijas.
Krievija februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu.
Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.