Krievijas parlamenta apakšpalātas Valsts domes priekšsēdētājs Sergejs Nariškins paziņojis, ka Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti varētu gaidīt bijušā Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili liktenis saistībā ar viņas izteikumiem, kas vērsti pret Krieviju.
«Runājot par Lietuvas prezidentes paziņojumu, tas ir rupjš, pret Krieviju vērsts paziņojums,» Nariškins sacīja žurnālistiem otrdien, komentējot Krievijas Federācijas Komunistiskās partijas deputātu ierosinājumu pārtraukt attiecības ar Lietuvu.
Grībauskaite 20.novembrī intervijā Lietuvas radiostacijā kontekstā ar Ukrainas konfliktu nodēvēja Krieviju par «teroristisku valsti».
Nariškins norādīja, ka tādos izteikumos ir redzama Lietuvas prezidentes vēlme «iepatikties saviem saimniekiem un nacionālajiem radikāļiem, neonacistiem un citiem galēji noskaņotajiem».
Vienlaikus Valsts domes spīkers teica, ka tas viņam atgādina citu «politisko personāžu», kas arī izcēlās ar tamlīdzīgiem asiem paziņojumiem, kas bija vērsti pret Krieviju, - Saakašvili.
«Un kur viņš ir pašlaik? Viņš pašlaik ir padzīts no Gruzijas, un viņam neviens nevēlas pasniegt roku,» Nariškins klāstīja.
Lietuva jau sajūt pirmās Krievijas dusmas
Lietuvas Ārlietu ministrijas rīcībā esošā informācija liecina, ka nedēļas nogalē Krievija ir pastiprinājusi robežas šķērsošanas procedūras, kas saistītas ar automašīnu ar Lietuvas reģistrācijas numura zīmēm un automašīnu, kas ved Lietuvas uzņēmumu preces vai Lietuvas kompāniju reeksportētās preces, pārbaudīšanu. Lietuva
nav saņēmusi oficiālu informāciju no Krievijas par tādu pārbaužu ieviešanu.
Krievijas muitnieki pārbaužu palēnināšanos skaidro ar savas automašīnu reģistrācijas sistēmas problēmām.
Savukārt politiskas eksperti ierobežojumus saista tieši ar Grībauskaites izteikumiem. Krievijas noteiktie ierobežojumi Lietuvas transportlīdzekļiem uz abu valstu robežas ir reakcija uz Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites nesenajiem izteikumiem, kuros viņa nodēvēja Krieviju par teroristisku valsti, norādīja Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta politoloģe Dovile Jakņūnaite.
Asi izsakās arī Igaunija: Krievija vēloties anektēt daļu Gruzijas
Sočos pirmdien parakstītais Krievijas un starptautiski neatzītās Abhāzijas sadarbības līgums atspoguļo Krievijas vēlmi anektēt daļu Gruzijas, paziņoja Igaunijas ārlietu ministre Keita Pentusa-Rozimannusa.
«Pastāv draudi, ka tāda darbība novedīs pie tā, ka Krievija anektēs daļu Gruzijas teritorijas,» brīdināja Igaunijas ārlietu ministre.
«Šis solis ir Gruzijas suverenitātes un teritoriālās nedalāmības pārkāpums un ir pretrunā starptautiskajām tiesībām, Krievijas saistībām pret Eiropas Padomi un tā dēvēto sešu punktu miera plānu,» viņa turpināja.
Igaunijas ārlietu ministres vērtējumā vienošanās arī kaitē Ženēvas sarunu procesam un tādējādi drošībai un stabilitātei visā reģionā.
«Krievijas pašreizējā aktivitāte Abhāzijā, tostarp robežposteņu uzstādīšana, ir nelikumīga,» viņa uzsvēra. «Mēs aicinām Krieviju izpildīt visas 2008.gada pamiera saistības, tostarp izvest savus karavīrus uz pirmskonflikta pozīcijām. Tāpat mēs uzskatām par svarīgu to, ka Eiropas Savienības novērošanas misijas pārstāvjiem ir pieeja teritorijām Abhāzijā,» paziņoja Pentusa-Rozimannusa.
