Ukrainai jāpaliek neitrālai un ārpus NATO, otrdien, uzturoties Kazahstānā, paziņojis Čehijas prezidents Milošs Zemans. Ar «finlandizāciju» saprot kādas mazākas valsts ārpolitikas pakļaušanu spēcīgākai kaimiņvalstij apmaiņā pret neatkarības saglabāšanu. Šis termins radies, raksturojot Somijas situāciju pēc Otrā pasaules kara.
«Esmu stingri pārliecināts, ka Ukrainai jākļūst neitrālai un «finlandizētai»,» intervijā čehu aģentūrai ČTK Astanā sacīja Zemans.
Čehijas prezidents norādīja, ka Ukrainai jāuztur attiecības arī ar NATO, taču nekļūstot par alianses pilntiesīgu dalībvalsti.
Zemans ir kādreizējais komunists, kas 2013.gadā kļuva par pirmo tiešās vēlēšanās ievēlēto Čehijas prezidentu. Viņš jau iepriekš vairākkārt Krievijas agresiju pret Ukrainu publiski nosaucis par «pilsoņkaru» starp divām Ukrainas pilsoņu grupām.
Viņš arī iebildis pret Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Krieviju, kas tika ieviestas, reaģējot uz Maskavas agresiju.
Otrdien Čehijas prezidents pauda «prieku, ka sākusies pakāpeniska virziena maiņa» attieksmē pret Krieviju.
«Redzu, ka šī tendence kļūst spēcīgāka,» norādīja Zemans.
Nesen, pateicoties savai promaskaviskajai ārpolitikai, Zemans Prāgā izpelnījās ābolu un olu krusu no demonstrantu puses. Kāda ola nepelnīti ķēra arī tobrīd Čehijā esošā Vācijas prezidenta Joahima Gauka galvu.
