Krievijas anektētās Ukrainas Krimas pussalas militarizāciju Krievija varētu izmantot, lai iegūtu kontroli visā Melnās jūras reģionā, trešdien vizītes Kijevā laikā paziņoja NATO spēku augstākais virspavēlnieks Eiropā ASV ģenerālis Filips Brīdlovs.
NATO pauž bažas par Krimas pussalas militarizāciju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Mēs esam ļoti nobažījušies par Krimas militarizāciju,» viņš teica preses konferencē Kijevā.
«Jaudas, kas tiek izvietotas Krimā, radīs ietekmi gandrīz uz visu Melno jūru,» Brīdlovs piebilda.
ASV ģenerālis norādīja, ka spārnotās un «zeme-gaiss» tipa raķetes, kas tiek izvietotas pussalā, kuru Krievija anektēja martā, «spētu ietekmēt» visu stratēģiski nozīmīgo reģionu.
Viņš sacīja, ka NATO «vēro norādes», bažījoties par iespējamību, ka Krievija uz Krimu varētu pārvietot arī daļu sava kodolarsenāla.
Krievijas Aizsardzības ministrija trešdien paziņoja, ka ir izvietojusi 14 militāro lidmašīnu vienību Krimā kā daļu no 30 lidmašīnu eskadriļas, kas tiks ievietota pussalā.
Brīdlovs Kijevā ieradās uz augsta līmeņa sarunām ar Ukrainas līderiem par krīzi, kas radījusi lielāko saasinājumu Krievijas un Rietumvalstu starpā kopš Aukstā kara.
Ukraina no jauna ir saniknojusi Krieviju, par jaunās valdības prioritāti nosakot pievienošanos NATO, lai gan reāli tāda notikumu attīstība ir maz ticama, jo ierasti NATO kandidātvalstīm ir jāgarantē robežu drošība un armijai, kas Ukrainā ir vāji aprīkota, ir jāatbilst noteiktām prasībām.
Brīdlovs teica, ka alianse sniedz Ukrainas bruņoto spēku apmācības, kas tos pietuvinās «NATO taktikai, tehnikām un procedūrām», tomēr uzstāja, ka jebkādi lēmumi par valsts iestāju militārajā aliansē ir jāpieņem politiskajiem līderiem.