Pēc incidenta ar noslēpumaino zemūdeni zviedri patiesi baidās par to, kas notiek Zviedrijas apkārtnē, intervijā laikrakstam «Financial Times» norādīja Zviedrijas ārlietu ministre Margota Vallstrēma.
Pēc incidenta ar zemūdeni zviedri esot patiesi nobijušies
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa atzina, ka spriedze Baltijas jūrā ir satrauksi zviedrus, jo Zviedrija un Somija ir vienīgās valstis reģionā bez piederības militārai aliansei.
«Mēs varam pamanīt, ka cilvēki Zviedrijā ir nobijušies, patiesi nobijušies no tā, kas notiek tik tuvu mums. Ir šī [Krievijas] neprognozējamā uzvedība, un tā šķiet neracionāla attiecībā uz kopīgo interesi dzīvot mierā,» norādīja Vallstrēma.
Ministre interviju «Financial Times» sniedza pāris dienas pirms valdības paziņojuma, ka Stokholmas arhipelāgā pagājušajā mēnesī tiešām bijusi ārvalstu zemūdene. Daudzi uzskata, ka tā bija Krievijas zemūdene.
Septembrī Zviedrijas gaisa telpā ielidoja Krievijas lidmašīnas, ko Vallstrēmas priekštecis ārlietu ministra amatā raksturoja kā nopietnāko gaisa telpas pārkāpumu astoņu gadu laikā.
Tikmēr Somijā šogad reģistrēti pieci šādi gadījumi.
Krievijas lidmašīnas arī vairākkārt bez atļaujas ielidojušas NATO gaisa telpā virs Baltijas valstīm, ko NATO nodēvējusi par nopietnākajiem gaisa telpas pārkāpumiem kopš Aukstā kara.
Tiesa, ne visās reģiona valstīs valda Vallstrēmas aprakstītais noskaņojums.
Dānijas premjerministre, piemēram, «Financial Times» norādīja, ka viņi nav uztraukušies par Dānijas teritoriju.
Tomēr Dānijas militārā izlūkošana atklāja, ka Krievijas iznīcinātāji šovasar, pielidojot tuvu Dānijas gaisa telpai, veikuši simulāciju, kurā izspēlējuši Dānijas bombardēšanu.
Dānijas aizsardzības ministrs Nikolajs Vamens atsevišķā intervijā norādīja, ka dāņu iznīcinātāji F-16 ir gatavi pacelties gaisā 24 stundas dienā septiņas dienas nedēļā.
Ministrs uzsvēra, ka Dānija neļausies provokācijām, bet darīs to, kas būs nepieciešams, un Krievija to zina.
Atšķirībā no Dānijas Zviedrija nav NATO dalībvalsts, un Zviedrijas jaunā valdība nevēlas tai pievienoties.
Tomēr zemūdenes medības Stokholmas arhipelāgā aktualizēja sabiedrībā jautājumu par iespējamo pievienošanos NATO.
Sabiedriskās domas aptaujas, kas tika veiktas neilgi pēc incidenta, liecināja, ka pirmo reizi NATO dalības atbalstītāju skaits pārsniedz pretinieku skaitu. Taču Vallstrēma noraidīja šīs aptaujas rezultātu nozīmi, norādot, ka aptauja veikta pēc ļoti saspringtas situācijas, un uzsvēra, ka Zviedrija nemēģinās pievienoties NATO.
Vallstrēma, kas pēc astoņiem gadiem nomainījusi ārlietu ministra amatā Karlu Biltu, apņēmusies izdarīt izmaiņas valsts ārpolitikā, uzsverot sadarbību ar ANO, kur viņa agrāk bija īpašā pārstāve jautājumā par seksuālo vardarbību konfliktos.
«Zviedrijas spēks nav bijis tās piederībā militāram spēkam, bet izrādot starptautisku solidaritāti un esot ļoti dāsnam un konstruktīvam ziedotājam ES (Eiropas Savienībai) un ANO. (..) Jūs noteikti redzēsiet atšķirību tajā, kā mēs sadarbojamies ar ANO,» norādīja Vallstrēma.
Viņa atklāja, ka Zviedrija jau tagad pilnā sparā strādā, lai iegūtu vietu ANO Drošības padomē.