Francijas galēji labējā partija Nacionālā fronte (FN) šobrīd risina sarunas ar Kremlim pietuvinātu banku par aptuveni 40 miljonus eiro lielu aizdevumu, lai tā uzvarētu 2017.gadā paredzētajās vēlēšanās, vēsta pētnieciskās žurnālistikas tīmekļa vietne «Mediapart».
Parīzē bāzētā interneta vietne jau pagājušajā nedēļā vēstīja, ka Marinas Lepēnas vadītā partija saņēmusi deviņus miljonus vērtu aizdevumu no Pirmās Čehijas-Krievijas bankas, kas pieder ar Kremli saistītajam krievu oligarham Romānam Popovam.
Tomēr tīmekļa izdevuma nākamais ziņojums atklāj, ka deviņi miljoni ir tikai aisberga redzamā daļa.
«Mediapart» uzsver, ka tās veikto izmeklēšanu ar faktiem apstiprina kāds FN politiskā biroja darbinieks.
«Pirmā daļa tika izmaksāta no 40 miljonu eiro liela aizdevuma, (..) deviņu miljonu eiro lielā daļa jau ir saņemta, tai sekos vēl 31 miljons,» norāda avots politiskajā birojā.
Ziņojumā citēts arī FN deputāts Eiropas Parlamentā (EP) Bernards Mono, kurš «Medipart» pastāstīja, ka «diskusijās ar banku mēs skaidri esam pauduši nepieciešamību pēc plaša finansējuma. (..) Mūsu potenciālās vajadzības līdz Francijas prezidenta un parlamenta vēlēšanām 2017.gadā ir 45 miljoni eiro.»
«Mēs to sasniedzam soli pa solim. Mēs to uzlabojam pa ceļam. (..) Mums ir ilgtermiņa finansiālā pakete,» piebilda Mono.
Savukārt FN kasieris norādīja, ka viņam neesot nekādas informācijas par lielāku summu, tomēr piebilda, ka balsu iegūšanai 2017.gadā partijai nepieciešami aptuveni 35 līdz 40 miljoni eiro.
Tikmēr trešdien vakarā pati Lepēna savā mikrobloga «Twitter» vietnē norādījusi, ka ««Mediapart» ir zaudējuši prātu. Summa, par ko viņi runā, ir pilnīga fantāzija. FN saņēma deviņus miljonus eiro lielu aizdevumu. Punkts.»
Savukārt ziņu aģentūrai AFP viņa norādīja, ka 40 miljoni eiro ir «fantastiski, neprātīgi».
Savā ziņojumā «Mediapart» vēsta, ka Lepēna pati personīgi esot februāri noslēgusi vienošanos ar banku «slepena» ceļojuma laikā uz Krieviju.
Tajā citēta arī vārda nenosaukta Lepēnas palīdze, kura apstiprināja, ka «Marina Lepēna piedalījās pēdējā sarunu posmā. Jā. Lai redzētu, kur mēs iesaistāmies.»
«Mediapart» arī norāda, ka FN deputāts EP Žans Luks Šafhausers Lepēnu iepazīstinājis ar Krievijas Valsts domes deputātu Aleksandru Babakovu, kas spēlējis galveno lomu aizdevuma līguma noslēgšanā.
Septembrī ES Babakovu iekļāva savā «melnajā sarakstā», jo viņš atbalstīja Krievijas likumu par Krimas aneksiju.
