Daudzviet pasaulē ir seni kapi, kuros, saskaņā ar vēstures leģendām un māņticīgiem pieņēmumiem, apbedīti tie, kurus senatnē cilvēki uzskatījuši par vampīriem. Pārbaudot «vampīru kapus» Polijā, zinātnieki secinājuši, ka tur varētu būt apbedīti pirmie holēras epidēmijas upuri, raksta «Daily Mail».
Leģendas par savādiem apbedīšanas rituāliem «vampīriem» Austrumeiropā ir vairākās valstīs. Kāda zinātnieku grupa izvirzījusi teoriju, ka šīs apbedīšanas dīvainības drīzāk saistītas ar epidēmiju izplatīšanos.
Aizdomās turētie «vampīri» 17. un 18. gadsimta laikā tika apbedīti savādā veidā. Lai kavētu to «celšanos no miroņiem», tika izmantoti dažādi paņēmieni, arī koka mietu izduršana cauri mirušo krūšukurvim.
Vēsturnieki skaidro, ka pret šiem «vampīriem» sabiedrība, iespējams, izturējusies ar aizdomām, jo viņi miruši savādā un ātrā nāvē.
Vairāki savādi kapi kapsētā Polijā
Agrāk, mēģinot skaidrot savādības Drawsko Pomorskie kapsētā Polijas ziemeļrietumos, izskanēja versija, ka minētie cilvēki uzskatīti par atkritējiem no sabiedrības, kuri uz konkrēto apkārtni pārcēlušies dzīvot tikai dažus mēnešus pirms savas nāves. Tomēr tagad skeletu analīzes parādīja, ka seši aizdomīgi apbedītie nebija jaunpienācēji šajā sabiedrībā, bet gan dzīvojuši apkārtnē ilgu laiku.
Zinātnieki paņēma dažādus paraugus no sešiem aizdomās turētajiem «vampīriem» un arī desmitiem parastajiem apbedījumiem Drawsko Pomorskie kapsētā. Laikā no 2008. līdz 2012. gadam tika veikta kopumā 286 skeletu ekshumācija. Seši no tiem bija apbedīti savādā veidā, viņu vidū pieaudzis vīrietis, trīs pieaugušas sievietes, pusaudze un kāds bērns. «Vampīriem» ap kaklu vai vēderu bija aptītas ķēdes, kas, pēc visa spriežot, bija domātas, lai gadījumā, ja mirušais celtos augšā, tiktu norauta tā galva vai izrauti vēdera iekšējie orgāni. Savukārt zoda rajonā vairākiem atrasti akmeņi, kuri šķietami domāti, lai novērstu mirušo iespējas iekost dzīvajiem. Kapos bija ieliktas arī monētas ar krusta zīmēm uz tām.
Citviet Austrumeiropā aizdomās turētie «vampīri» parasti tika apbedīti ārpus svētītās zemes, bet Polijas kapsētā viņi bija guldīti zemē kapsētas teritorijā.
Atrod pārdabisku izskaidrojumu baisajai kaitei
Analizējot pieejamo informāciju, zinātnieku grupa secināja, ka apbedījumu laiks sakrīt ar vēstures liecībām par to, kad konkrētajā vietā Austrumeiropā sāka izplatīties holēras epidēmija, un savādi apbedītie varētu būt pirmie epidēmijas upuri. «Cilvēki tajā laikā nesaprata, kā bīstamā slimība izplatās. Tā vietā, lai epidēmijas, šajā gadījumā - holēru, izskaidrotu zinātniskā veidā, to skaidroja, talkā ņemot pārdabisko - piemēram, vampīrus,» skaidro doktore Leslija Gregoricka no Dienvidalabamas Universitātes, kura vadīja izpēti Polijā.
Leģendās par vampīriem teikts, ka dzīvo miroņu vara var tikt nodota upuriem ar kodiena palīdzību, līdzīgi kā slimība. Vēl citās versijās «vampīrisms» (kā filmā «Blade») izplatās līdzīgi kā vīruss, kā, piemēram, holēra.
Kad viens cilvēks apkārtnē pēkšņi mira aizdomīgā nāvē un drīz sekoja citi tādi paši gadījumi, tā laika cilvēki to skaidroja, kā mācēja, klāsta zinātnieki.
«Tā laika cilvēkiem bija aizdomas, ka pirmie savādās slimības upuri varētu mosties no mirušajiem kā vampīri,» saka Gregoricka. Tāpēc tikuši veikti «drošības pasākumi», lai šādu iespēju novērstu.
