Ukrainai vispirms ir jāsāk īstenot reformas, un tikai tad tā var cerēt uz donoru konferenci, piektdien paziņoja Eiropas Savienības (ES) kaimiņattiecību jautājumu komisārs Johanness Hāns.
ES: Donoru konference notiks, kad Ukraina būs sākusi īstenot reformas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Brisele jau vairākkārt atlikusi donoru konferences rīkošanu par palīdzības piešķiršanu grūtībās nonākušajai Ukrainas tautsaimniecībai.
Konkrēts datums donoru konferences rīkošanai netiks noteikts, līdz ES nebūs redzējusi «nopietnus priekšlikumus reformu plānam un pirmos taustāmos rezultātus», sacīja komisārs.
«Vai tas būs janvāris, vai tas būs februāris - ātrumu noteiks valdība,» noslēdzot divu dienu vizīti Kijevā, uzsvēra Hāns.
Vitāli svarīgo reformu sarakstā ir tādi uzdevumi kā korupcijas apkarošana, tieslietu sistēmas un civildienesta reformēšana, enerģētikas sektora reorganizēšana.
«Šai jaunajai valdībai būs ātri jāķeras pie reformu konkrētas iemiesošanas darba,» norādīja Hāns. «Vēlētāji to sagaida, starptautiskā sabiedrība, kuras atbalsts Ukrainai ir nepieciešams, to sagaida, un tas būtu spēcīgākais iespējamais signāls, ka visi Ukrainas destabilizācijas pūliņi ir velti.»
ES un starptautiskie kreditori Ukrainai kopš Eiromaidana kustības rezultātā notikušās varas maiņas Kijevai kredītos piešķīruši vairākus miljardus eiro.
Nākamais kredītu pārskaitījums - aptuveni 500 miljoni eiro - būs pieejams «ļoti drīz», sacīja Hāns.
Uzsvars būtu liekams uz to, ka Ukraina mazina atkarību no aizņemšanās un palīdzības, norādīja komisārs.
«Pieaug abpusējā izpratne, ka mums mazāk vajadzētu runāt par donoru konferenci un vairāk par reformām un investīcijām,» viņš sacīja. «Runa arī ir par valsts pašapziņu. Ja jūs esat [palīdzības] saņēmēji, tas ir kas savādāks nekā tad, ja jūs esat investoru adrese.»
Krievija februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.