Latviešu sievietes Īrijā pirms dažiem gadiem kļuva populāras kā viltus līgavas, taču šobrīd šo «biznesu», šķiet, pārņem portugālietes, raksta «Baltic Ireland».
Fiktīvo līgavu «nišu» Īrijā pārņem portugālietes
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Laikraksts «Independent» savukārt uzsver, ka imigrācijas dienesti pēdējā laikā ir satraukti par strauji pieaugošo Portugāles sieviešu skaitu, kuras ir iesaistītas fiktīvajās laulībās: četru gadu laikā šis skaitlis pieaudzis četrkārt (no 80 sievietēm 2011.gadā līdz 300 šajā gadā).
Lielākā daļa iesaistīto vīriešu ir no Indijas vai Pakistānas, un tiem ir beigušies vīzu vai uzturēšanās atļauju termiņi.
Pagātnē Imigrācijas dienestam nācās risināt pamatīgās problēmas ar sievietēm no Latvijas, kuras ieradās valstī, lai slēgtu viltus laulības.
Tomēr jaunākie dati liecina, ka līgavas no Portugāles tagad aizpilda robus, kurus nespēj aizpildīt latviešu līgavu vervētāji.
Lielākā daļa šo portugāliešu ir nedaudz vecākas par 20 gadiem.
Pēc laulībām trūcīgās sievietes dažu dienu laikā atgriežas mājās
Ierēdņi apgalvo, ka viņas netiek ievestas kā cilvēktirdzniecības upuri, bet nāk no Portugāles iedzīvotāju nabadzīgās daļas un saredz iespēju nopelnīt.
Tiek uzskatīts, ka viltus līgavām tiek piedāvātas summas, kas pārsniedz 5000 €.
Lielākā daļa sieviešu atgriežas Portugālē dažu dienu laikā pēc laulību noslēgšanas.
Tieslietu departaments par fiktīvajām laulībām komentārus nesniedza, bet norādīja, ka Imigrācijas dienests nepārtraukti uzrauga tendences šajā jomā un ir pamanījis, ka pēdējo gadu laikā ievērojami pieaudzis Īrijā noslēgto laulību skaits starp Portugāles un ārpus ES valstu pilsoņiem.
Par problēmu runā jau oficiālā līmenī starp abām valstīm
Pašlaik ar Portugāles varas iestādēm notiek sarunas par to, kā ierobežot likuma ļaunprātīgu izmantošanu, un šos gadījumus izmeklē Gardas Imigrācijas dienests (GNIB).
Dienesta ierēdņi uzskata, ka labākais fiktīvo laulību apkarošanas veids ir «kombinācija, kas ietver likumdošanu, intensīvu izmeklēšanu un visu ES valdību sadarbību.»
2001.gadā uzturēšanās atļauju pieteikumus, pamatojoties uz laulībām ar ES pilsoņiem, bija iesniegušas 20 personas, bet turpmāko deviņu gadu laikā pieteikumu skaits pieauga līdz 2700.
2010.gadā ar fiktīvām laulībām saistītu izmeklēšanu laikā atklāts, ka uzturēšanās atļaujas, pamatojoties uz laulībām ar Latvijas pilsonēm, bija iesnieguši 116 Pakistānas, 13 Nigērijas un 36 Indijas pilsoņi.