Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs piektdien apsūdzējis labējos radikāļus naida kurināšanā pret patvēruma meklētājiem, tādējādi reaģējot uz spontāno demonstrāciju vilni pret «islamizāciju», ko dažādās pilsētās sākušas rīkot līdz šim ar politiku nesaistītu pilsoņu grupas, kam cenšas pieslieties organizētie galēji labējie un neonacistiskie grupējumi.
«Mēs neļausim viņiem saviem mērķiem izmantoto patiesi smagās bēgļu un politiskā patvēruma problēmas,» pēc Ķelnē notikušās konferences, uz kuru bija pulcējušies Vācijas 16 federālo zemju iekšlietu ministri, uzsvēra de Mezjērs.
Tomēr nedz politiķu, nedz ekspertu vidū nav īstas vienprātības, kā reaģēt uz jaundzimušo kustību.
Vācija, kas nesen vēl šķita izņēmums, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, kur pēdējā laikā krasi pieaudzis pret imigrantiem vērsts noskaņojums, kopš oktobra pieredzējusi stihisku demonstrāciju vilni, ko organizē dažādas pilsoņu pašiniciatīvas grupas.
Pirmā mediju uzmanību piesaistīja futbola līdzjutēju nesen izveidotā apvienība «Ho.Ge.Sa.» (saīsinājums no «Hooligans gegen Salafisten» jeb «Huligāni pret salafistiem»). Viens no šīs apvienības rīkotajiem mītiņiem, kas 26.oktobrī notika Ķelnē un uz kuru ieradās 4500 cilvēku, izvērtās vardarbīgās sadursmēs ar policiju, kurās 49 kārtības sargi tika ievainoti.
«Ho.Ge.Sa.» mītiņu organizēšanā aktīvi iesaistījušies labējie radikāļi, un tajos bieži redzami neonacistisko organizāciju aktīvisti un to simboli.
Tajā pašā laikā Drēzdenē sākusies atšķirīga kustība, kas apzināti norobežojas no neonacistiem un citiem tradicionālajiem galēji labējo grupējumiem un līdz šim tā bija piesaistījusi arī mazāku mediju uzmanību.
Kustības «Patriotiskie eiropieši pret Rietumu islamizāciju» («Patriotische Europäer Gegendie Islamisierungdes Abendlandes» - PEGIDA) iniciatori ir ierindas pilsoņi, kas līdz šim politikā netika iesaistījušies. PEGIDA iestājas «par mūsu kultūras aizsardzību», «pret reliģisko fanātismu», «pret reliģiskiem kariem uz Vācijas zemes».
PEGIDA demonstrācijas tiek rīkotas pirmdienās, atsaucot atmiņā leģendārās pirmdienu demonstrācijas savulaik komunistu pārvaldītajā Austrumvācijā, kas pirms 25 gadiem ievadīja protestus, kuri beidzās ar Berlīnes mūra krišanu, un tajās izpaliek tādi saukļi kā «Ārvalstniekus ārā!».
Kamēr sākotnēji PEGIDA vērsās pret «reliģisko karu» pārnešanu uz Vācijas pilsētu ielām, ar laiku cilvēki demonstrācijās pret «islamizāciju» sākuši pievērsties daudz plašākam problēmu lokam - patvēruma piešķiršanas sistēmas ļaunprātīgai izmantošanai, vācu identitātes saglabāšanai un pat «pāragrai bērnu seksualizācijai».
Uz pirmo kustības rīkoto akciju oktobrī ieradās vien daži simti cilvēku, taču šo pirmdien, 8.decembrī, ielās izgāja jau 10 000 drēzdeniešu, kuru vidū, izsakoties Saksijas Kultūras biroja pārstāvja Danilo Starostas vārdiem, pamatā ir tā sauktais mazais cilvēks - «nelielu uzņēmumu īpašnieki un ļaudis, kuri dzīvo no rokas mutē».
Ar sava pārstāvja starpniecību šīs demonstrācijas nosodījusi arī kanclere Angela Merkele, uzsverot, ka Vācijā netikšot pieļauta islamofobija vai citi ksenofobijas paveidi.
Savukārt de Mezjērs norādīja, ka Drēzdenes kustība izmantojot ierindas vāciešu bailes.
Vēl pirms ministra uzstāšanās naktī uz piektdienu nezināmi ļaundari Bavārijā nodedzināja trīs neizmantotas ēkas, kurās bija paredzēts iekārtot patvēruma meklētāju izmitināšanas centru.
Pirms aizdedzināšanas viena no ēkām Nirnbergas Foras priekšpilsētā tika noķēpāta ar kāškrustiem un citiem nacistu simboliem.
Pašvaldības nesen atjaunotās ēkas pēc ugunsgrēka vairs nav izmantojamas, un aplēstais kaitējums sasniedz 700 000 eiro.
Dzēšot liesmas, ievainojumus guvis kāds ugunsdzēsējs, taču citu cietušo šajā uzbrukumā nav.
«Aizdomas, ka vaininieki ir no galēji labējiem, ir pamatotas, taču policijai jāpārbauda, vai tas ir tiesa,» izteicies Bavārijas iekšlietu ministrs Joahims Hermans.
Viņa Lejassaksijas kolēģis Boriss Pistoriuss, uzrunājot konferences dalībniekus, norādīja, ka bailes no islamizācijas esot balstītas izkropļotā realitātes uztverē.
"Mēs zinām, ka tikai nepilni pieci procenti iedzīvotāju pēc izcelsmes ir musulmaņi neatkarīgi no tā, vai viņi ir praktizējoši vai nē," norādīja ministrs. "Taču, kā liecina pētījumi, vairums vāciešu uzskata, ka šeit dzīvo nevis četri miljoni musulmaņu, kā tas ir patiesībā, bet gan 15 līdz 20 miljoni.
Ziemeļreinas-Vestfālenes iekšlietu ministrs Ralfs Jēgers, kurš pārstāv sociāldemokrātus (SPD), Drēzdenes demonstrantus konferences laikā nosauca par «neonacistiem uzvalkos».
«Satraucoši, ka organizētajiem labējiem ekstrēmistiem izdodas ievilkt cilvēkus no mūsu sabiedrības vidus, kam bailes no islamizācijas,» norādīja Jēgers.
Tomēr viņa partijas biedrs Pistoriuss intervijā laikrakstam «Die Welt» uzsvēra, ka «nedrīkst visus PEGIDA biedrus mālēt vienā krāsā».
Viņu vairāk norūpē tas, ka labējo radikāļu aprindas kārtējo reizi savās politiskajās interesēs izmantos ierindas pilsoņu «iracionālās bailes».
Pret PEGIDA pielīdzināšanu neonacistiem iebilst arī Merkeles pārstāvētie kristīgie demokrāti (CDU), bet īpaši - CDU Bavārijas meitaspartija - Kristīgi sociālā savienība (CSU).
Šādu kustību «stigmatizācija» ir «absolūti nepareizs ceļš», norādīja Mēklenburgas-Priekšpomerānijas iekšlietu ministrs Lorencs Kafīrs.
Arī de Mezjērs, kurš ir no CDU, atzina, ka pilsoņus nomāc reālas rūpes, par kurām ir jārunā. Piemēram, vai Vācijai būtu jāuzņem patvēruma meklētāji pašreizējos mērogos. Aplēses liecina, ka šogad valstī ieceļojušo patvēruma meklētāju skaits sasniegs 200 000.
Dienu iepriekš intervijā sabiedriskajai raidorganizācijai ARD ministrs pat izteicās, ka daži no ļaudīm, kas izgājuši Drēzdenes ielās, patiesi «pašu zemē jūtas kā ārzemnieki».
Tajā pašā laikā Vācijas tieslietu ministrs Heiko Māss, kurš pārstāv SPD, intervijā žurnālam «Der Spiegel» pieprasījis, lai «visas politiskās partijas nepārprotami norobežotos no šiem protestiem».
Skaidrības, kā izturēties pret PEDIGA, nav pat visu tradicionālo partiju atstumtajai eiroskeptiķu partijai «Alternatīva Vācijai» («Alternative für Deutschland» - AfD). Kamēr AfD līderis Bernts Luke otrdien izteicies, ka demonstrācijas apliecina, cik pamatotas ir bažas par «radikālā islāmisma» izplatību, viņa vietnieks Hanss Olafs Henkels brīdinājis no «ksenofobiskās un rasistiskās» noskaņas, kas bijusi manāma to laikā.
Drēzdenes demonstrantiem radušies atdarinātāji arī citās Vācijas pilsētās, un iedzīvotāji sākuši dibināt vietējās PEGIDA līdzinieces - «Kagida» Kaselē, «Wügida» Vircburgā, «Bogida» Bonnā un «Dügida» Diseldorfā. Tomēr citviet, vismaz pagaidām, ielās izgājušo cilvēku skaits nav liels.
Tikmēr daži eksperti norāda, ka PEGIDA ir atšķirīga parādība no «Ho.Ge.Sa.»
«Ja 10 000 cilvēku iziet ielās, tad tas ir kas nopietnāks,» norāda Drēzdenes Tehniskās universitātes Politikas zinātnes institūta dibinātājs Verners Pacelts. «Saskaņā ar policijas datiem viņu vidū ir 400 līdz 500 galēji labējo ekstrēmistu un vardarbīgu Drēzdenes futbola kluba līdzjutēju, taču vairākums ir pilnīgi normāli cilvēki. Protams, viņi nav ļaudis, kas parasti balso par «zaļajiem», «Die Linke» (»Kreisajiem«) vai SPD, taču viņi nav ekstrēmisti.»
Pecels uzskata, ka politiķi darītu prātīgi, ja neizturētos noraidoši pret demonstrantiem.
«Ir pieprasījums pēc izsmeļošām debatēm par imigrācijas politiku,» sarunā ar sabiedrisko raidorganizāciju «Deutsche Welle» (DW) uzsvēra pētnieks. «Tas līdz šim nav apmierināts. Tādas virspusējas reakcijas kā Saksijas iekšlietu ministra ieteikums izveidot īpašu policijas vienību ārvalstnieku un patvēruma meklētāju noziedzībai, ir bezjēdzīgas. Tas nerisina problēmu. Tas, kas patiesi būtu noderīgi, ir lielāka vietējo politiķu vēlme runāt par šīm problēmām. Nepieciešama diskusija par to, kāda veida imigrācijas politiku valsts vēlas un kāda integrācijas politika ir iespējama.»