Ukraina un Krievijas finansētie un apbruņotie teroristi, kas darbojas valsts austrumos, trešdien vienojušies par ilgi novilcināto miera sarunu atsākšanu.
Ukraina varētu atsākt miera sarunas ar prokrieviskajiem teroristiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par sarunām, kas svētdien paredzētas Minskā, tika paziņots dažas stundas pēc Vācijas kancleres Angelas Merkeles vēlu vakarā notikušās telefonsarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Sarunai vēlāk pievienojās Ukrainas prezidents Dmitro Porošenko un viņa Francijas kolēģis Fransuā Olands.
Rietumu līderi norādījuši uz neseno Maskavas diplomātijas toņa mīkstināšanos,
kamēr Krievijā uzliesmojusi smaga un potenciāli ilgstoša ekonomiskā krīze.
Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni, kas apmeklējusi Kijevu, izteikusies, ka viņa un Porošenko bijuši vienisprātis «par iespaidu, ka no Krievijas puses, no prezidenta Putina puses varētu būt iespējama (..) lielāka griba atrisināt konfliktu».
Savukārt Porošenko, apmeklējot Poliju, izteicās, ka «ir cerība uz trīspusējās kontaktgrupas sanākšanu, kas notiks svētdien Minskā».
Arī viens no teroristu līderiem apstiprinājis, ka sarunas, kurās iesaistīta arī ES un Krievija, patiesi notikšot.
«Būs tikšanās Minskā, taču par tās dienaskārtību pilnīgas vienošanās nav,» aģentūrai «RIA Novosti» sacīja Aleksandrs Zaharčenko, kurš uzdodas par teroristu pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas «valsts galvu».
Tajā pašā laikā kāds cits teroristu līderis telefonsarunā ar aģentūru AFP izteicies, ka
sarunas var tikt bloķētas, pateicoties Ukrainas lēmumam pārtraukt maksāt pensijas un sniegt citus sabiedriskos pakalpojumus teroristu kontrolētajās teritorijās.
Tikmēr Maskava šonedēļ paziņoja, ka vairs neuzstāj, lai Kijeva paplašinātu savu austrumu reģionu pilnvaras vai piekāptos bruņoto bandu prasībām pēc šo reģionu autonomijas.
Tajā pašā laikā gan ES, gan ASV gatavojas šonedēļ pastiprināt sankcijas pret Krieviju, acīmredzami cenšoties demonstrēt, ka Rietumi neļausies tik pierunāti no manāmi satrauktās Maskavas puses.
«Ceru, ka pēdējo dienu un stundu gribas izpausmēm no Krievijas puses [sekos] konsekventas izvēles un rīcība,» norādījusi Mogerīni.
ES gatavojas ceturtdien aizliegt jebkādas investīcijas Krievijas anektētajā Krimā.
Savukārt ASV prezidents Baraks Obama šonedēļ gatavojas parakstīt likumprojektu, kas viņu pilnvaro sniegt Ukrainai arī letālu militāro palīdzību.
Vienlaikus likumprojekts paredz sankcijas pret Krievijas ieroču eksportētājuzņēmumu «Rosoboronexport» un enerģētikas gigantu «Gazprom».