Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien uzstājās ar ikgadējo preses konferenci par aizvadīto gadu. Rubļa kraha un ekonomisko problēmu kontekstā Putins paziņoja, ka to visu noteikuši «ārēji faktori». Sliktākais scenārijs esot, ka grūtības Krievijai izdosies pārvarēt divu gadu laikā. Runājot par jaunu sienu starp Krieviju un rietumvalstīm, Putins paziņoja, ka to soli pa solim uzbūvējušas Rietumvalstis, neskatoties uz visiem Krievijas centieniem.
Preses konferences sākumā Putins iepazīstināja ar aizvadītā gada ekonomikas rādītājiem un uzsvēra, ka Krievijai ir rezerves, kā arī to, ka šogad bijusi rekordliela raža lauksaimniecībā.
Runājot par ekonomisko situāciju un rubļa krahu, Putins paziņoja, ka šī situācija izveidojusies «ārēju faktoru» ietekmē.
Tomēr prezidents pauda pārliecību, ka Krievijas Centrālā banka un valdība esošajā situācijā rīkojusies adekvāti un «virziens ir pareizs».
Prezidents nāca klajā ar visai pozitīvām prognozēm, norādot, ka
sliktākā scenārija īstenošanās gadījumā Krievija un valūta ekonomiskās grūtības pārvarēs divu gadu laikā un tad sekošot strauja izaugsme.
Ekonomiskā izaugsme esot neizbēgama.
Brīdina par grūtiem laikiem
Putins sola, ka valsts «koncentrēsies uz palīdzības sniegšanu cilvēkiem, kuriem tas tiešām vajadzīgs» - pensionāriem, ierēdņiem. Tomēr viņš liek manīt, ka laiki varētu būt grūti. «Protams, mums nāksies kaut ko samazināt (izdevumu ziņā),» teica prezidents. «Visus sociālos pienākumus valsts pildīs, balstoties uz rezervēm, kuras, paldies Dievam, mums ir.» Esot aktīvi jāstrādā arī pie tā, lai diversificētu ekonomiku.
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Putins izteicās, ka viņš negribētu esošo situāciju saukt par «krīzi».
Putins: NATO paplašināšanās - piemērs, kā Rietumi ceļ jaunas sienas
Kāds žurnālists runā par lielo soli atpakaļ, kādu Krievija piedzīvojusi attiecībās ar pārējo pasauli. Tiek atgādināts, ka atzīmēta 25. gadadiena pēc Berlīnes mūra krišanas un Krievija savulaik bija ļoti tuvu vīzu režīma atcelšanai ar Eiropu, taču tad «dažu nedēļu laikā» vietā uzceltas jaunas sienas. Putins, atbildot uz šo repliku, pauž pilnīgu atbalstu apgalvojumam, ka uzceltas jaunas sienas, un tā esot vienīgi Rietumu vaina.
Bijis solījums, ka NATO nepaplašināsies Austrumu virzienā, tomēr tas noticis uzreiz. «Vai NATO paplašināšanās divos viļņos nav jauns mūris?» retoriski jautā Putins.
«Mūsu partneri neapstājās. Viņi izlēma, ka viņi ir uzvarētāji, impērija, bet pārējie ir vasaļi, kurus vajag piespiest pie zemes. (..) Viņi turpināja būvēt sienas, neskatoties uz visiem mūsu centieniem,» teica Putins.
Viņš vēloties, lai Rietumi beidzot saprastu, ka pienācis laiks beigt būvēt šīs sienas un veidot vienu pasaules sabiedrību.
Krievu karavīri Ukrainā - brīvprātīgie
Žurnālists no Ukrainas savā jautājumā Putinam uzsver, ka nevienam nav noslēpums, ka Ukrainā darbojas Krievijas armija. Viņš jautā, cik daudz Krievijas karavīru karo Ukrainā. Putins uz to atbild ar salīdzinājumu, ka visi nez kāpēc pieņem, ka par visu atbild viens cilvēks, prezidents. Taču, ja cilvēki kaut ko darot brīvprātīgi, tad tā esot viņu izvēle. Putins tādējādi apgalvo, ka Ukrainā karojošie Krievijas karavīri, ja tur tādi ir, tur darbojas pēc savas iniciatīvas.
Runājot par Ukrainu kopumā, Putins paaugstina balsi un Maidana protestus pielīdzina valsts apvērsumam, un daļai valsts iedzīvotāju tas neesot paticis. Taču Ukraina tad pret šiem cilvēkiem sūtījusi armiju, smagus ieročus, īstenoja ekonomisko blokādi. Tomēr, neskatoties uz visu, Krievija cerot uz iespējām konfliktu atrisināt diplomātiski.
Kritizē brutālo Ukrainu, kur krituši daudzi Krievijas žurnālisti
Runājot par ukraiņu ieslodzītajiem Krievijas cietumos, Putins izsakās, ka viss notiek, kā tiesiskā valstī pieņemts. Ja viņi tiks attaisnoti, tiks atbrīvoti. Žurnālists no Ukrainas piesauc Nadeždas Savčenko piemēru, - ukraiņu lidotāja tika sagūstīta, nogādāta Krievijā un tagad tur tiek turēta ieslodzījumā. Putins uz to atbildēja, vēršoties pie klātesošajiem žurnālistiem un norādot, ka arī viņiem droši vien ir kolēģi, kuri zaudējuši dzīvību, pildot pienākumus Ukrainā. Viņš uzsver, ka viņi neesot bijuši bruņoti, pildījuši savus pienākumus nodrošināt objektīvas un pilnvērtīgas informācijas izplatību, kā tas civilizētā pasaulē notiek. Taču Ukrainā krievu žurnālisti nogalināti, un esot pamats domāt, ka Savčenko esot viena no atbildīgajām.
Cena par Krimu?
No žurnālistiem arī izskan replika, ka varbūt ekonomiskās grūtības ir cena, ko «mēs maksājam par Krimu». Putins uz to atbild ar kategorisku «nē», tā esot cena, ko Krievija maksā par vēlmi saglabāt savu valsti, nāciju, civilizāciju. Viņš atkal uzsver, ka Krievija bijusi atvērta sadarbībai pēc Berlīnes mūra krišanas, bet Rietumu partneri tā vietā atbalstījuši teroristus Ziemeļkaukāzā. «Vai partneri tā dara?» jautā Putins.
«Lai ko mēs darām, viņi vienmēr nostājas pret mums.»
Putins ir pārliecināts, ka Rietumu noteiktajām sankcijām esot visai maza loma Krievijas ekonomiskajās grūtībās, - tās veidojot 25%-30% šo problēmu.
Putina alegorija par lāci
Krievijas prezidents savas uzrunas laikā Krieviju arī salīdzināja ar lāci. Atslābināties nevarot, citādi nākšoties zaudēt savus zobus un nagus un attapties kā mediju trofejai - izbāzenim.
«Tiklīdz izrauj nagus un zobus, lācis nav vajadzīgs un no tā izgatavo izbāzeni,» teica Putins, piebilstot, ka šeit runa neesot tikai par Krimu, bet par to, ka Krievijā «aizstāvam savu patstāvību, suverenitāti un tiesības uz pastāvēšanu».
Putins uzsvēra, ka Teksasas štatu ASV arī varētu uzskatīt par atņemtu Meksikai, bet, redz, tas, kā Krievija saimniekojot savā zemē, neesot taisnīgi.
«Man pašam arī reizēm ienāk prātā doma, ka varbūt mūsu lācim būtu jāpasēž mierīgi. Ka jāēd odziņas, medutiņš, un tad varbūt viņu liks mierā. Neliks! Vienmēr būs mēģinājumi viņu piekalt pie ķēdes. Un, tiklīdz tas izdosies, izraus zobus un nagus,» teica Putins,
paskaidrojot, ka šajā kontekstā domā arī «kodolsavaldīšanas» jautājumu.
