ASV prezidents Baraks Obama piektdien noteica ekonomiskās sankcijas pret Krievijas anektēto Krimas pussalu, bet ASV kaimiņvalsts Kanāda vērsa jaunas sankcijas pret Krievijas naftas un gāzes sektoru, kā arī 20 Krievijas politiķiem un Ukrainas separātistu līderiem.
Obamas parakstītais rīkojums aizliedz ASV preču un pakalpojumu eksportu uz Krimu, kā arī importu no pussalas.
Rīkojuma mērķis, kā norādīja Obama, «ir sniegt skaidrību ASV uzņēmumiem, kas darbojas reģionā, un atkārtoti apstiprināt, ka Savienotās Valstis nepieņems Krievijas īstenotu okupāciju un mēģinājumu anektēt Krimu».
Ar Obamas rīkojumu ir aizliegtas jaunas ASV investīcijas Krimā un tiek dotas pilnvaras ASV Finanšu ministrijai noteikt sankcijas pret cilvēkiem un kompānijām, kas tur darbojas. Tāpat tiek aizliegta tehnoloģiju vai pakalpojumu tirdzniecība starp Krimu un ASV.
«Es vēlreiz aicinu Krieviju izbeigt šo okupāciju un Krimas aneksijas mēģinājumu,
izbeigt atbalstu separātistiem Ukrainas austrumos un izpildīt savas saistības, ko paredz Minskas vienošanās,» Obama sacīja.
Septembrī parakstītais Minskas protokols paredz ieviest pamiera režīmu Ukrainas austrumos, tomēr kaujas pēc tā nebeidzās.
Obamas rīkojums izdots dienu pēc tam, kad viņš parakstīja parlamenta pieņemtu likumu, kas ļauj ASV prezidentam noteikt jaunas sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās atbalstu prokrieviskajiem separātistiem Ukrainas austrumos.
Likums arī ļauj prezidentam nosūtīt Ukrainas armijai bruņojumu, tostarp tādu, kas var izraisīt letālas sekas.
Tomēr Obama uzsvēra, ka likums nemainīs viņa valdības «rūpīgi pielāgoto» sankciju politiku pret Krieviju.
Krievijas spēki martā veica invāziju Ukrainas Krimas pussalā pēc tam, kad tika gāzts prokrieviskais prezidents Viktors Janukovičs un sarīkots starptautiski neatzīts referendums par Krimas pievienošanu Krievijai.
Sestdien spēkā stājas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ceturtdien pieņemtais lēmums ierobežot ekonomiskos sakarus ar Krimas pussalu. Sankcijas paredz aizliegt ES saimnieciskajiem subjektiem un privātpersonām veikt investīcijas Krimā, tostarp pirkt nekustamo īpašumu. Tāpat būs aizliegts eksportēt uz Krimu ES ražotās preces izmantošanai pussalas transporta, telekomunikāciju, enerģētikas, kā arī naftas un gāzes izpētes sektoros. ES tūrisma firmas nedrīkstēs organizēt braucienus uz Krimu, kā arī ES kruīza kuģi nedrīkstēs iebraukt Krimas ostās.
Arī Kanāda piektdien paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju
saistībā ar tās atbalstu nemierniekiem Ukrainas austrumos.
Sankcijas vērstas pret 20 Krievijas politiķiem un Ukrainas separātistu līderiem, kā arī Krievijas naftas un gāzes sektoru.
Šī ir 13.sankciju kārta, kas vērsta pret Krieviju, kuras prezidents Vladimirs Putins ir atteicies mainīt savu pozīciju Ukrainas jautājumā.
Kanādas premjerministrs Stīvens Hārpers brīdināja, ka «Putina režīms ir atkārtoti pārkāpis Ukrainas teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību».
«Kanāda nepieņems nelikumīgu Krimas okupāciju un uzstājīgu, provokatīvu militāro aktivitāti Ukrainas austrumos,» viņš piebilda.
Savukārt Kanādas ārlietu ministrs Džons Bērds uzstāja, ka Rietumu sankcijas darbojas, lai gan Putins nav izrādījis vēlmi mainīt savu pozīciju, neskatoties uz lielā spiediena, ko uz Krievijas ekonomiku rada rubļa kursa krišanās.
Jaunā Kanādas iebraukšanas aizlieguma kārta skar galvenokārt Krievijas parlamenta apakšpalātas Valsts domes deputātus, kā arī pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas Ukrainas austrumos ministrus.
Tāpat Kanāda noteica Arktikā izmantoto, kā arī dziļūdens un slānekļa naftas izpētes un ieguves tehnoloģiju eksporta uz Krieviju ierobežojumus.
