Grieķijā pirmstermiņa vēlēšanas: vai uzvarēs kreisie ekstrēmisti?

Pēc sešus gadus ilgušās ekonomikas lejupslīdes Grieķijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ir sarucis par ceturtdaļu, bet bezdarbs saglabājas aptuveni 25% līmenī. Tagad grieķiem nākas izvēlēties, vai turēties pie bargā izdevumu samazināšanas kursa, kuru pieprasījuši starptautiskie aizdevēji, vai arī censties pārskatīt sava milzīgā parāda nosacījumus.

Vēlēšanas, kas jau ir otrās pēdējo trīs gadu laikā, notiek brīdī, kad Atēnas joprojām ir iesaistītas sarunās ar Eiropas Savienību (ES) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par kārtējo 7,2 miljardus eiro lielo aizdevuma maksājumu, kas valstij nepieciešams, lai izvairītos no maksātnespējas.

SYRIZA, kas aptaujās saglabā pārliecinošu pārsvaru pār pašreizējā premjerministra Antoņa Samara pārstāvēti konservatīvo partiju «Jaunā demokrātija», sola panākt starptautiskā aizdevuma nosacījumu pārskatīšanu, jo ES un SVF sniegtā finansiālās glābšanas programma Grieķijai nesusi vienīgi postu.

Kreisie ekstrēmisti vēlas, lai puse no 318 miljardus lielā Grieķijas parāda, kas sasniedz 175% no IKP, tiek norakstīta, bet līdzekļus, kas tiek izmantoti valsts parādzīmju dzēšanai, novirzīt ekonomikas atveseļošanai.

Vienlaikus SYRIZA sola paaugstināt algas un pensijas, apturēt valsts sektorā strādājošo atlaišanas un iesaldēt valsts īpašumu privatizāciju, tādējādi atsakoties no reformām, kuras saskaņā ar ES un SVF prasībām īstenojusi līdzšinējā valdība.

«Ceļš, kuru esam izvēlējušies, prasa apņēmību, pārliecību un stingrību,» vienā no pēdējiem kampaņas mītiņiem ceturtdienas vakarā uzsvēra SYRIZA līderis Aleksis Ciprs. «Mēs nesvārstīsimies, mēs neļausimies iebiedēties, mēs negriezīsimies atpakaļ.»

Partija apgalvo, ka Grieķijas kreditori piekritīšot aizdevuma nosacījumu pārskatīšanai, ja tiem būs darīšana ar kreiso ekstrēmistu valdību, kura būs saņēmusi pārliecinošu tautas mandātu.

«No pirmdienas mums būs valdība ar savu programmu, nevis ar kopētu programmu, ko uzspieduši eiropieši,» sarunā ar radiostaciju «To Vima» šonedēļ norādīja SYRIZA vadošais ekonomists Jannis Dragasakis.

Savukārt Ciprs, noslēdzot priekšvēlēšanu kampaņu, ceturtdien paziņoja, ka partija savas uzvaras gadījumā ir gatava «milzīgai konfrontācijai» ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Šādi izteikumi izsaukuši satraukumu ES, Eiropas Centrālās bankas (ECB) un SVF amatpersonu vidū, tiem atgādinot, ka tikai divus gadus iepriekš Grieķijas ārējais parāds jau ticis daļēji norakstīts.

SVF izpilddirektore Kristīne Lagarda pirmdien brīdināja, ka valstīm, kuras vēlas grozīt aizdevumu nosacījumus, ir «jārēķinās ar sekām».

«Kolektīvi pūliņi ir apsveicami, taču parāds ir parāds, un tas ir līgums,» savas vizītes laikā Dublinā intervijā laikrakstam «The Irish Times» uzsvēra Lagarda.

Tikmēr eksperti brīdina, ka kreiso ekstrēmistu mērķu īstenošana atstās ietekmi arī uz Grieķijas ekonomiku.

«Mūsuprāt, palikt pie eiro, būt pie varas un demontēt finansiālās glābšanas programmu ir SYRIZA neiespējamā trīsvienība,» šonedēļ norādīja investīciju banka «Morgan Stanley». «Tas ir nesavienojami, tāpēc viens no šiem trim jāatmet.»

Vienlaikus pastāv bažas, ka, pateicoties elektorāta polarizācijai, vēlēšanās nebūs skaidra uzvarētāja un, tāpat kā 2012.gadā, Grieķijai būs nepieciešama vēl viena finansiālās glābšanas programma, kas valsts tautsaimniecībai dos jaunu triecienu.

Samaris vēlētājiem uzbūris pastardienas scenāriju, kas varētu īstenoties, ja pie varas nāktu SYRIZA.

«Jaunās demokrātijas» reklāmas rullītis brīdina, ka uz «SYRIZA blefu» starptautiskie aizdevēji reaģēs, pieprasot «atklāt kārtis». Tas Grieķiju novedīs ne tikai pie līdzekļu trūkuma, bet arī pie degvielas un medikamentu deficīta.

Uz to kreisie ekstrēmisti atbildējuši ar ironiju: «26.janvārī zemei nelielā attālumā paies garām asteroīds, plkst.7.34 uzlēks saule, bet plkst.8 atvērsies bankas un veikali.»

Ciprs sola iesaistīties «kopīgā cīņā (..) ar tautām un strādniekiem visā Eiropas Savienībā, lai izkļūtu no katastrofālās taupības cilpas».

Grieķu kreisajiem ekstrēmistiem jau izdevies rast dažus sabiedrotos citās ES dalībvalstīs. Cipram kampaņā atbalstu sniedzis spāņu kreiso populistu partijas «Podemos» līderis Pablo Iglesiass.

«Grieķijā pūš demokrātisku pārmaiņu vējš. Grieķijā šīs pārmaiņas sauc SYRIZA. Spānijā tās sauc «Podemos«,» pēc apkampšanās uz skatuves ar Cipru paziņoja Iglesiass, kura vadītā partija aptaujās apsteidz visas Spānijas tradicionālās partijas.

Taču pašu mājās viņu lozungs «Cerība tuvojas» ir radis dzirdīgu auditoriju simtos tūkstošos grieķu.

«Jūtu, ka mums nav cerību. Mums vajag palīdzību ar mūsu parādu no ES, no Dieva, no jebkura. Mums nepieciešama parāda samazināšana,» aģentūrai AFP žēlojās kāda 65 gadus veca pensionāre, kas Atēnu centrā malkoja kafiju.

Tomēr aptaujas arī liecina, ka daudzi grieķi joprojām nav izšķīrušies, par kuru no partijām balsot. Tā piemēram, saskaņā ar aptauju, kuru pēc raidorganizācijas «Mega» pasūtījuma veicis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums GPO un kuras dati tika publicēti piektdien, neizlēmušo vēl ir 19%.

Tas nozīmē, ka gan «Jaunā demokrātija», gan citas mazākās partijas vēl var pārliecināt daļu vēlētāju balsot par tām.

«Daudzi ļaudis lēkā no vienas partijas uz otru. Viņi vienlīdz labi var pārlekt no nacistu partijas uz SYRIZA un otrādi,» atzīst Andreass Kutrs, kas vēlēšanās kandidē jaunizveidotās kreisi liberālās un proeiropeiskās partijas «To Potami» sarakstā.

Balsstiesības pirmstermiņa vēlēšanās, kuras nācās izsludināt, jo parlaments tā arī nespēja ievēlēt jauno prezidentu, ir vairāk nekā 9,8 miljoniem grieķu.

Aptaujas liecina, ka pārliecinošs vairākums grieķu vēlas palikt eirozonā un viņi dotu priekšroku nacionālās vienotības valdības izveidei.