Apritot 70. gadskārtai kopš Aušvicas koncentrācijas nometnes ieslodzīto atbrīvošanas, pasaule piemin nacistu masu genocīda upurus.
Pasaule piemin 70. gadskārtu kopš Aušvicas ieslodzīto atbrīvošanas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vācijas prezidents Joahims Gauks dienas pirmajā pusē noturēs piemiņas ceremoniju Bundestāgā, bet pēc tam dosies uz Poliju, lai pievienotos vēl 39 valstu līderiem, kas būs pulcējušies kādreizējās koncentrācijas nometnes memoriālā.
Līdz ar politiķiem piemiņas ceremonijā piedalīsies trīs kādreizējie Aušvicas ieslodzītie, kas pārstāvēs aptuveni 300 vēl dzīvos likteņa biedrus.
Tikmēr Berlīnē piemiņas ceremoniju rīkos arī Lesbiešu un geju apvienība (LSVD), atgādinot, ka līdz ar ebrejiem, čigāniem un nacistu politiskajiem pretiniekiem par Trešā Reiha upuriem kļuva arī homoseksuāļi.
Tikmēr Vācijas Čigānu centrālās padomes priekšsēdētājs Romani Roze sarunā ar Katoļu preses aģentūru uzsvēris, ka 70. gadadienai kopš Aušvicas ieslodzīto atbrīvošanas jākļūst par aicinājumu cīnīties pret rasismu un ksenofobiju.
«Tāpēc, ka holokausts ir un paliks Vācijas un Eiropas vēstures sastāvdaļa, šodien tāpat kā vienmēr pieaugusi atbildība aizsargāt demokrātiju un likuma varu,» norādīja Roze.
Viņš piebilda, ka pēdējo mēnešu laikā strauju popularitāti ieguvusī antiislamizācijas kustība PEGIDA esot rasisti, kas «cenšas sašķelt sabiedrību, uzspiežot musulmaņiem un nevāciešiem ienaidnieka tēlu».
Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele gadadienas priekšvakarā norādīja, ka Aušvica ir «civilizācijas sabrukuma» simbols.
«Mēs nedrīkstam aizmirst. Mēs to esam parādā miljoniem upuru,» uzsvēra Merkele.
Viņa norādīja - ir «brīnišķīgi», ka tagad Vācijā dzīvo vairāk nekā 100 000 ebreju. Taču vienlaikus kanclere atzina: «Ir apkaunojoši, ka cilvēkus Vācijā apvaino, apdraud un pakļauj uzbrukumiem, ja viņi kādā mērā identificējas ar ebrejiem vai nostājas Izraēlas valsts pusē.»
Savukārt Polijas prezidents Briņislavs Komorovskis nedēļas nogalē sniegtajā intervijā norādīja, ka «Aušvica ir liecība tam, uz ko spējīga cilvēka daba».
Aušvica kļuvusi par simbolu nacistiskā režīma noziegumiem un Otrā pasaules kara šausmām. Tiek lēsts, ka šajā koncentrācijas nometnē tika noslepkavots 1,1 miljons ieslodzīto, no kuriem lielākā daļa bija ebreji.
Polijā gadadienas priekšvakarā ieradies arī slavenais kinorežisors Stīvens Spīlbergs, kurš holokausta upuriem veltījis savu filmu «Šindlera saraksts» («Schindler's List»).
Arī viņš uzsvēris, ka problēmas, kas noveda pie Aušvicas šausmām, joprojām ir aktuālas.
«Ja jūs esat ebrejs šodien, patiesībā, ja jūs esat jebkura persona, kas tic reliģijas brīvībai, runas brīvībai, brīvībai uz brīvu izpausmi, jūs saprotat, ka, tāpat kā daudzas citas grupas, mēs atkal saskaramies ar mūžīgajiem neiecietības dēmoniem,» norādīja Spīlbergs, kurš ieradies uz piemiņas ceremoniju Krakovā.
Savukārt tīmekļa tehnoloģiju gigants «Google» par godu šai gadadienai izveidojis «tiešsaistes muzeju», lai dotu cilvēkiem iespēju kļūt par Aušvicā pastrādāto noziegumu aculieciniekiem. Digitālais muzejs ļauj arī izsekot vairāku Polijas ebreju ģimeņu likteņiem.
Materiālus šim projektam sagatavojis Polijas Nacionālais Aušvicas-Birkenavas muzejs un Polijas vēstures muzejs, kā arī citi muzeji visā pasaulē.