Grībauskaite: arī šodien daži Eiropā nevēlas saskatīt agresoru

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Eiropai ir jāmācās no savas vēstures un jānovērš samierināšanās ar jaunu agresoru, kuru daži pašlaik nevēlas redzēt, otrdien - Starptautiskajā Holokausta piemiņas dienā - paziņoja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

Lietuvas prezidente atzina, ka pašreizējai Eiropai ir paralēles ar vēsturiskiem notikumiem pagājušā gadsimta pirmajā pusē, kad hitlerisms varēja attīstīties, jo tika pieņemts vai netika ievērots, un tas ļāva agresora režīmam iesakņoties.

«Diemžēl mēs varam redzēt paralēles arī ar šodienas Eiropu, kad daži cilvēki nevēlas redzēt agresoru un izvēlas pieņemt to vai lietas, kas pašlaik notiek Eiropā un pasaulē. Tālu no Lietuvas robežām notiek plašs starptautisks terorisms. Bet nedaudz tuvāk varam redzēt atklātu kaimiņa agresiju pret kaimiņu. Un tie ir noziegumi pret cilvēci - agresija, vardarbība, jo īpaši pret civiliedzīvotājiem. Mēs tagad redzam, ka vairāk civiliedzīvotāju nekā karavīru, bruņotu cilvēku cieš militāros konfliktos,» Grībauskaite otrdien teica intervijā Lietuvas sabiedriskajā radiostacijā.

Otrdien Grībauskaite apmeklēs pasākumus Polijā par godu 70.gadadienai kopš Aušvicas-Birkenavas (Osvencimas-Bžezinkas) koncentrācijas nometnes atbrīvošanas.

Aušvicas nometnē izdzīvojušie tika atbrīvoti 1945.gada 27.janvārī. Pirms desmit gadiem Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālā asambleja pasludināja 27.janvāri par Holokausta piemiņas dienu.

Nacistu režīma lielākā koncentrācijas nometne tika izveidota 1940.gadā okupētās Polijas teritorijā 70 kilometru uz Rietumiem no Krakovas, un tajā laikā no 1940. līdz 1945. gadam dzīvību zaudēja 1,1 miljons cilvēku, lielākais vairums ebreju.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu