NATO ikgadējā ziņojumā asi kritizēta Krievija

«2014. nebija labs gads Eiropas drošībai. Patiesībā tas bija melns gads,» paziņoja Stoltenbergs.

«Mūsu drošības vide ir fundamentāli mainījusies,» viņš piebilda.

«2014.gadā Krievija un tās atbalstītie separātisti sāka vardarbības kampaņu, kas vērsta uz Ukrainas kā suverēnas valsts destabilizāciju,» norādīts ziņojumā.

«Krievijas agresīvā rīcība pārkāpj starptautiskās tiesības un saistības, kuras drošības jomā ir uzņēmusies Krievija, tai skaitā Helsinku vienošanos,» uzsvērts ziņojumā

NATO norādīja, ka «Krievijas nesenā rīcība ir fundamentāli mainījusi Eiropas kā brīva un mierā esoša kontinenta vīziju un šī rīcība ir drauds drošībai un stabilitātei Eiropā un citviet».

Ziņojumā uzsvērts, ka vairāk nekā 20 gadus NATO ir sadarbojusies ar Krieviju, lai nodibinātu savstarpēji izdevīgu partnerību, tai skaitā NATO - Krievijas padomes ietvaros. Tomēr, kā apstiprināja NATO valstu līderi samita laikā Velsā, šobrīd nepastāv apstākļi konstruktīvām, uz sadarbību vērstām Krievijas un NATO attiecībām.

NATO ziņojumā arī uzsvērts, ka Krievijas pieaugošās militārās spējas, tai skaitā spējas negaidīti sarīkot plaša mēroga militārās mācības, bija «daļa no iemesla, kādēļ mēs nolēmām izmainīt mūsu aizsardzības situāciju».

Ziņojumā norādīts, ka draudus rada arī ekstrēmistiskā grupējuma «Islāma valsts» darbība.

Reaģējot uz Krievijas veikto Krimas aneksiju un agresiju Ukrainā, NATO 2014.gadā pārtrauca praktisko sadarbību ar Krieviju.

Stoltenbergs NATO ģenerālsekretāra amatā stājās 2014.gada 1.oktobrī, nomainot Andersu Fo Rasmusenu, kurš alianses vadībā atradās piecus gadus un divus mēnešus.