Krievijas veiktā agresija Ukrainā, tostarp neleģitīmā Krimas aneksija, ir būtiski pasliktinājusi mazākumtautību, tostarp Krimas tatāru, stāvokli, sacīja Ārlietu ministrijas preses sekretārs-vēstnieks Kārlis Eihenbaums; īpašas bažas rada represijas un cilvēktiesību pārkāpumi pret Krimas tatāriem, pret kuriem turpinās sistemātiska diskriminācija visās sabiedriskās dzīves jomās.
«Latvija ir daudzkārt izteikusies par šo jautājumu un izmanto visas iespējas, lai šos jautājumus uzturētu atbilstošu starptautisko organizāciju dienaskārtībā. Nepieciešamība ievērot Krimas tatāru tiesības ir iekļauta gan Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes secinājumos, gan starptautiskos organizāciju un pārstāvju vērtējumos, kuri turpina ziņot par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Krimā,» norādīja ministrijas pārstāvis, par piemēru minot Eiropas Padomes (EP) cilvēktiesību komisāra Nila Muižnieka un Eiropas Drošības un aizsardzības organizācijas (EDSO) augstās komisāres nacionālo minoritāšu jautājumos Astrīdas Tūrsas ziņojumus.
«Diemžēl nav redzami nekādi uzlabojumi, un Krievija turpina pārkāpt starptautiskās tiesības un cilvēka pamattiesības, ko tā uzņēmusies ievērot,» viņš sacīja.
Jau ziņots, ka Krievijas okupētajā Krimā Simferopoles Kijevas rajona neleģitīmā tiesa ceturtdien vakarā arestējusi Medžlisa - Krimas tatāru tautas asamblejas - līdera vietnieku Ahmetu Čijgozu, vēsta tīmekļa medijs «Krim.Reaļii».
«Prokuratūru» tiesā pati personīgi pārstāvējusi «Krimas prokurore» Natālija Poklonska.
Čijgozs aizturēts aizdomās par masu nekārtību organizēšanu un piedalīšanos tajās.
Okupētās Ukrainas pussalas «prokurore» tiesas sēdē paziņoja, ka Čijgozs tiek apsūdzēts pēc panta «Masu nekārtību organizēšana», par ko viņam draud līdz desmit gadiem cietumā.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez atšķirības zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par «zaļajiem cilvēciņiem». Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlāk atzina, ka Krimas notikumos piedalījušies Krievijas karavīri.
Medijos bieži parādās ziņas par represijām, kuras pret Krimas tatāriem sākušas okupācijas varasiestādes.
