Sibīrijā arvien jauni milzu krāteri. Teorija par satraucošiem dabas spēkiem

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Sibīrijā atrasti četri jauni milzu krāteri, par kuru izcelsmi joprojām lauza galvu zinātnieki. Noslēpumainos caurumus izraisījusi pazemes gāzes izlaušanās no zemes dzīlēm, un saskaņā ar jaunāko teoriju šādi procesi notiekot klimata izmaiņu rezultātā, raksta «Daily Mail».

Četri jaunākie krāteri atrasti Sibīrijas Jamalas pussalā. Viens no krāteriem atrasts nepilnu 10 kilometru attālumā no lielas gāzes ieguves vietas.

Līdzās lielajiem krāteriem atrasti desmitiem mazāka izmēra caurumu. Pirmie trīs lielie krāteri Jamalas pussalā tika pamanīti pagājušajā gadā.

Pieprasa steidzamu izmeklēšanu

Ņemot vērā lielo krāteru skaitu, Krievijas amatpersonas likušas sākt steidzamu fenomena izmeklēšanu.

Zinātnieki skaidro, ka krāterus zemē, pēc visa spriežot, izsitusi pazemes gāze. Tās izlaušanos izraisot globālā mērogā notiekošās klimata izmaiņas un vidējās gaisa temperatūras celšanās.

Teorija vēsta, ka gaisa temperatūras celšanās rezultātā kūst sasalušie augsnes slāņi, liekot no pazemes izlauzties metāna gāzei.

Ņemot vērā to, ka klimata pārmaiņu procesi turpinās, šāda teorija raisa bažas par dabas katastrofas iespējamību.

Divas galvenās teorijas

Zinātnieku vidū dominē divas galvenās teorijas. Viena ir tā dēvētais pingo efekts, kad zem augsnes slāņa notiek ledus uzkrāšanās. Kad tas kūst, tas aiz sevis atstāj caurumus. Otra teorija saistīta ar metāna gāzes eksplozijām pazemē. Jamalas pussala ir bagāta dabasgāzes ieguves vieta, un ūdens, sāls un gāzes sajaukums teorētiski pazemē var izraisīt eksplozijas.

Tomēr profesors Vasilijs Bogajavlenskis žurnālā «Drilling and Oil magazine» norāda, ka krāteru vietās augsnē nav atrastas gāzes pēdas, tāpat nav atrasti apdeguši akmeņi. Tā vietā viņš kā ticamāku izvirza teoriju, ka krāteri radušies «gāzes izvirduma» rezultātā no pazemes krātuves, temperatūras celšanās dēļ pazemē pieaugot spiedienam.

Dabas pētnieki uzskata, ka krāteru varētu būt krietni vairāk un tie plašajās un reti apdzīvotajās Sibīrijas teritorijās gluži vienkārši vēl neesot pamanīti.

Bogajavlenskis krāteru rašanos uzskata par bīstamu tendenci. «Mēs zinām par septiņiem krāteriem arktiskajā rajonā. Pieci atrodas Jamalas pussalā, viens Jamalas autonomajā apgabalā un viens Krasnojarskas reģiona ziemeļos, Taimiras pussalas tuvumā. Mums ir precīza informācija tikai par četru atrašanās vietu. Par pārējiem trim ziņojuši briežu gani. Bet esmu pārliecināts, ka Jamalā ir vēl daudz vairāk krāteru, mums tikai tie jāmeklē. Es šo fenomenu salīdzinu ar sēnēm - ja atrodi vienu, esi drošs, ka apkārt ir vēl. Es lēšu, ka vēl varētu būt 20-30 liela izmēra krāteri.»

Milzu krāteri pārvērtušies ezeros

Divi no nesen atklātajiem lielajiem krāteriem tagad pārvērtušies ezeros.

«Ir svarīgi cilvēkus nebaidīt, taču šī ir ļoti nopietna problēma. Mums šis fenomens ir nekavējoties jāpēta, lai novērstu dabas katastrofas risku.

Mēs nevaram izslēgt iespēju, ka Arktikā varētu notikt jauni gāzes noplūdes gadījumi, un dažos gadījumos var notikt arī uzliesmojumi.»

Eksperti par īpaši interesantu atzinuši krāteri B2, kas atrodas vien mazāk nekā 10 kilometrus no «Gazprom» gāzes ieguves vietas. Vecāki satelītuzņēmumi rāda, ka šajā vietā nekā nav, taču jaunākajos uzņēmumos redzams, ka krātera apkārtnē radies ezers ap 5000 m2 platībā. Tiek uzskatīts, ka ezers radies virs aptuveni 100 metrus platā lielā krātera, kuru apņem vēl 20 mazāki krāteri.

Interesanti arī, ka divu citu krāteru apkārtnē iedzīvotāji ziņojuši par gaismas uzliesmojumu, kurš varētu būt saistīts ar krāteru rašanos.

«Mums steidzami ir jāatbild uz jautājumiem: kādā apkārtnē, kādos apstākļos un cik tas ir bīstami,» brīdina profesors Bogajavlenskis.

Ja krāterus radījuši gāzes sprādzieni, tad tiek lēsts, ka šāda apmēra sprādziena izraisīšanai būtu nepieciešamas 11 tonnas trotila.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu