Ukrainas, Krievijas, Francijas un Vācijas līderi ir vienojušies nosūtīt Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotājus uz sadursmju vietām Ukrainas austrumos laikā, kad ar periodiskiem uzbrukumiem joprojām tiek pārkāpts trauslais pamiers, otrdien paziņoja Ukrainas amatpersonas.
EDSO veiks novērošanu vietās Ukrainā, kur pārkāpta pamiera vienošanās
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins situāciju Ukrainas austrumos trīs nedēļas pēc tam, kad sarunās Minskā tika panākta pamiera vienošanās, raksturoja kā «ļoti sarežģītu un saspīlētu».
Savukārt Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes informācijas un analītikas centra pārstāvis pulkvedis Andrijs Lisenko pavēstīja, ka pēdējo 24 stundu laikā ir gājuši bojā trīs karavīri un deviņi ir ievainoti. Viņš gan neprecizēja, kur karavīri ir krituši.
Kopš 12.februārī panāktās pamiera vienošanās Ukrainas prezidents Petro Porošenko, Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands vairākkārt ir runājuši par pamiera stiprināšanu, tostarp viena no tā pamatnoteikumiem - smagā bruņojuma atvilkšanas no frontes līnijas - īstenošanu.
Ukrainas prezidenta kancelejas publicētajā materiālā par pēdējo četru valstu līderu sarunu teikts, ka viņi «atbalsta Ukrainas ierosinājumu nosūtīt novērotājus uz visām vietām, kur tiek pārkāpts pamiers».
Pastiprināta EDSO novērotāju klātbūtne sāktos ar ierašanos desmit vietās, tostarp Doņeckas lidostas teritorijā, kas pēc mēnešiem ilgām kaujām nonāca prokrievisko separātistu kontrolē.
Olanda, Merkeles un Putina kancelejas aicināja noteikt lielāku EDSO iesaisti un ierosināja, ka novērotāju misija katru dienu publicē savus ziņojumus par redzēto.
Merkeles preses pārstāvis Štefens Zeiberts teica, ka līderi «vienojās, ka EDSO ir jābūt lielākai nozīmei pamiera un bruņojuma atvilkšanas novērošanā».
Francijas prezidenta kanceleja norādīja, ka ir progress pamiera vienošanās izpildē, tomēr situācijai Ukrainas austrumos, kur kopš aprīļa gājuši bojā vairāk nekā 6000 cilvēku, joprojām ir jāuzlabojas.
Arī Kremlis atbalstīja «stingru pamiera ievērošanu un smagā bruņojuma atvilkšanas turpināšanu».
Zeiberts piebilda, ka piektdien Berlīnē gaidāma kārtējā tikšanās par Ukrainas jautājumu augsta ranga amatpersonu līmenī.
Ukrainas puse arī paziņoja, ka trīs valstu līderi ir lūguši Putinu atbrīvot Ukrainas piloti Nadju Savčenko, kas Maskavas cietumā pieteikusi badastreiku. Viņa tur tiek turēta apsūdzībās par iesaisti divu Krievijas reportieru nogalināšanā.
Apvienoto Nāciju Organizācija pirmdien paziņoja, ka Ukrainā notiek «nežēlīga civiliedzīvotāju dzīvību un infrastruktūras iznīcināšana» un no pagājušā gada aprīļa gājuši bojā vairāk nekā 6000 cilvēku, bet vairāk nekā miljons cilvēku ir bijuši spiesti pamest savas mājas.
Lai gan kaujas kopš pamiera stāšanās spēkā 14.februārī ir mazinājušās, Ukrainas puse pirmdien paziņoja, ka nemiernieki iepriekšējā naktī ir apšaudījuši Pisku ciemu netālu no izpostītās Doņeckas lidostas, kā arī uzbrukuši netālu esošajiem Avdivkas un Opitnes ciemiem.
Cits Ukrainas armijas preses pārstāvis paziņoja par kaujām pie Sokoļņiku ciema Luhanskas apgabalā.
«Situācija uz vietas ir ļoti sarežģīta un saspringta, neskatoties uz izsludināto pamieru,» Ukrainas ārlietu ministrs Kļimkins teica vizītes Tokijā laikā.
«Vienmēr ir bijusi problēma, ka Ukrainas un Krievijas starpā trūkst uzticēšanās,» atzina Kļimkins un piebilda, ka «nevaram uzticēties nekam, par ko esam vienojušies ar krieviem».
EDSO, kuras uzdevums ir uzraudzīt pamiera ievērošanu, ir ziņojusi par gandrīz katru dienu notikušu bruņojuma pārvietošanu Ukrainas austrumos, tomēr pirmdien paziņoja, ka «pagaidām nav situācijā, lai sniegtu apstiprinājumu bruņojuma atvilkšanai».
Lai apstiprinātu skaidru bruņojuma atvilkšanu, novērotāju misijai ir nepieciešama «pamata informācija» par bruņojuma veidu, skaitu un atrašanās vietu, kā arī «pilnīga un netraucēta piekļuve» teritorijām, kas ir attīrītas no ieročiem.
Abas puses apgalvo, ka atvelk savu bruņojumu no frontes līnijas, tomēr Ukraina ir apsūdzējusi nemierniekus par to, ka viņi tikai vadā bruņojumu gar frontes līniju, nevis to atvelk.
Pēc sarunām ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu pirmdien Ženēvā ASV valsts sekretārs Džons Kerijs paziņoja, ka ar cerībām raugās uz pamiera pilnīgu īstenošanu «dažu nākamo stundu laikā un noteikti ne ilgāk kā dažu tuvāko dienu laikā».
Viņš atzina, ka šobrīd izskatās, ka puses no pamiera vienošanās izpilda vien dažus nosacījumus pēc savas izvēles, lai radītu priekšstatu par virzību uz priekšu. Kerijs arī brīdināja par Rietumu sankciju pastiprināšanu pret Krieviju.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs arī pirmdien paziņoja, ka pamiers ir «trausls, bet, šķiet, tiek ievērots». Viņš brīdināja, ka ar iecietību nevar izturēties pret pat visniecīgāko atkāpi no pamiera vienošanās.