Zviedrijas kreisā valdība otrdien paziņojusi, ka plāno atteikties no budžeta pārpalikuma, kuru kritiķi nodēvējuši par novecojušu politiku.
Zviedrija plāno atteikties no budžeta pārpalikuma
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mērķi katrā ekonomiskajā ciklā strādāt ar budžeta pārpalikumu 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta sociāldemokrāti noteica 1997.gadā. Tas tika izvirzīts, lai nākotnē varētu amortizēt novecojošās sabiedrības radīto slogu.
Tagad, kad Zviedrija kļuvusi pazīstama ar savu stingro fiskālo politiku, valdošā koalīcija nolēmusi to pārvērtēt.
«Nekad nebija domāts, ka publiskajam sektoram vajadzētu strādāt ar budžeta pārpalikumu mūžīgi,» premjerministrs Stēfans Levēns un finanšu ministre Magdalēna Andersone raksta laikrakstā «Dagens Nyheter».
Viņi uzdevuši finanšu ministrijai izvērtēt sabalansētā budžeta lietderību un citas alternatīvas.
«Ilgtermiņā tiks izveidota telpa, kas ļaus veikt nepieciešamās publiskās investīcijas infrastruktūrā, mājokļos, klimata pārmaiņu jautājumu risināšanā, zinātnē un izglītībā,» norādījušas abas Zviedrijas amatpersonas.
Andresone, kura amatā stājās oktobrī, savam centriski labējam priekšgājējam pārmeta tukšas kases atstāšanu pēc nodokļu samazināšanas, kas liedz veikt valsts investīcijas.
Mērķis strādāt ar budžeta pārpalikumu «spēlēja būtisku lomu daudzus gadus. Tā vairs nav,» atzinis SEB bankas ekonomists Klāss Eklunds.
«Pasaule tagad ir citādāka nekā tad, kad tas tika ieviests. Tad mums bija liels valsts parāds. Tagad tas ir viens no zemākajiem Eiropā,» piebildis eksperts.
Daži centriski labējās opozīcijas pārstāvji tomēr aicinājuši palikt fiskāli konservatīviem.
«Tā ir slikta doma - mainīt nostāju un atmest mērķi strādāt ar pārpalikumu,» aģentūrai TT norādījis konservatīvās «Mērenās partijas» pārstāvis Ulfs Kristersons. «Domāju, ka jābūt ļoti uzmanīgiem un nevajag atmest domu, ka pārpalikums ir labāks nekā deficīts.»
Zviedrijas iekšzemes kopprodukts, pēc centrālās bankas prognozēm, varētu pieaugt par 2,7%. Saskaņā ar valdības prognozēm zemas procentu likmes ļaus valsts parādu līmenim šogad samazināties par 0,5 procentpunktiem līdz 41,1% no iekšzemes kopprodukta.