Minskā panāktā vienošanās par pamiera ievērošanu Austrumukrainā netiek ievērota pilnībā, tāpēc sankcijas pret Krieviju netiks atceltas, piektdien Rīgā konferencē, kurā pulcējušies ES un NATO amatpersonas, sacīja ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni (Federica Mogherini).
Viņa norādīja, ka Minskas pamiera ievērošanu ceturtdien pārrunājusi telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko.
«Līdz šim pamiers nav ievērots pilnībā, jo atsevišķās jomās tas ir pārkāpts. Kopumā redzam, ka tā ievērošana notiek, tomēr ne pilnībā,» teica Mogerīni.
Viņa arī norādīja, ka žurnālisti bieži uzdod jautājumus par iespējamu sankciju pastiprināšanu pret Krieviju. «Mēs sankcijas neatcelsim, kamēr netiks uzlabota drošības situācija. Tāpat nepieciešamības gadījumā mēs tās pastiprināsim,» teica ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos, piebilstot, ka Krimas aneksija kā starptautisko tiesību pārkāpums apdraud visus Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājus, piemēram, runājot par Krimas aneksiju.
Mogerīni uzsvēra, ka šobrīd ir jānodrošina EDSO misiju piekļuve Austrumukrainas reģionam. Tāpat augstā pārstāve norādīja, ka ES ir paredzējusi organizēt trīspusējās diskusijas starp Krieviju, Ukrainu un ES.
Ukrainai varētu piegādāt humāno palīdzību
Augstā pārstāve norādīja, ka ar Sarkano Krustu pārrunājusi iespējas piegādāt humāno palīdzību Austrumukrainai.
Komentējot situāciju Ukrainā, Mogerīni atzina, ka patlaban tā atgādina pagājušā gadsimta piecdesmitos gadus: «ES nekad nemeklēs konfliktu ar tās kaimiņvalstīm. Ja Krievijā kāds ir pārpratis šo situāciju, tad tā ir viņu problēma.»
Ukrainai akūti nepieciešamas reformas
Mogerīni arī uzsvēra nepieciešamību veikt reformas Ukrainā, kā arī ES palīdzēt šo reformu īstenošanā. Viņa pieļāva, ka ES pastiprināti būtu jānodrošina Ukraina ar attiecīgiem speciālistiem, kas varētu palīdzēt reformu plānošanā un īstenošanā.
«Cilvēki, kas sapulcējās Maidanā, lūdza valdību nodrošināt labākus dzīves apstākļus. Reformu veikšana nav viegls process. Atceros, kad pati strādāju parlamentā, cik sarežģīts bija reformu virzīšanas process. Pie tam valstī tobrīd nenotika karadarbība,» viņa teica.
5. un 6. martā Rīgā Saeimas rīkotā ārpolitikas konferencē pulcējas teju 300 Eiropas Savienības (ES) parlamentāriešu, augstas ES un NATO amatpersonas, kā arī starptautiska līmeņa ārlietu eksperti. Šī starpparlamentārā konference par kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kā arī kopējo drošības un aizsardzības politiku ir viens no sešiem Saeimas rīkotajiem pasākumiem Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā.
