Krievijas anektētajā Krimas pussalā lielākā daļa tatāru mediju slēgti pēc 1.aprīlī noteiktā pārreģistrācijas termiņa beigām, paziņojusi organizācija «Amnesty International».
Krimas tatāru mediji spiesti pārtraukt darbību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Darbība jāpārtrauc pat bērnu programmām.
Tatāru mediji Krimā bija spiesti pārtraukt darbību otrdienas pusnaktī. Pretējā gadījumā tiem draudēja sodi un kriminālvajāšana, teikts «Amnesty International» mājaslapā.
Organizācijas direktora vietnieks Eiropā un Vidusāzijā Deniss Krivošejevs norādījis, ka tatāru mediji piedzīvojuši «nepārtrauktus uzbrukumus», kopš Krievija pirms gada okupēja un anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Lielākā daļa no 300 000 tatāru Krievijas agresijas laikā nostājās Ukrainas pusē.
«Šis atklātais uzbrukums izteiksmes brīvībai, kas slēpts ar administratīvu procedūru, ir brutāls mēģinājums apspiest neatkarīgos medijus, apklusināt citādi domājošo balsis un iebiedēt Krimas tatāru sabiedrību,» uzsvēris Krivošejevs.
Krimas medijiem bija jāveic pārreģistrācija pēc Krievijas likumiem līdz 1.aprīlim, taču Krimas tatāru portālu, izdevumu un raidītāju pieteikumi tikuši patvaļīgi noraidīti vai atstāti bez atbildes, vēsta cilvēktiesību aizstāvju organizācija.
Darbību spiests pārtraukt pat populārais bērnu televīzijas kanāls «Lale» un bērnu žurnāls «Armantchikh».
«Fakts, ka darbību spiesti pārtraukt bērnu televīzijas kanāli un žurnāli, var izklausīties kā ļauns 1.aprīļa joks, taču par to noteikti nav jāsmejas,» sacīja Krivošejevs. Viņš uzsvēra, ka šis solis ir ceļš uz turpmāku tatāru minoritātes cilvēktiesību ignorēšanu.
Vienīgais medijs, kam izdevies pārreģistrēties, ir tatāru valodā iznākošais laikraksts «Yeni Dunya».
Krievijas mediju regulators «Roskomnadzor» četras reizes noraidījis tatāru televīzijas kanāla ATR pieteikumu, paziņojot, ka tajā esot kļūdas. Tas noticis pat tad, kad kompānija noalgojusi Maskavas juristus, kas specializējušies mediju jomā, skaidroja ATR vadītāja Elzara Isljamova.
Kanāls patlaban organizē televīzijas kampaņu «Nenogaliniet ATR».
«Cilvēki to uztver ļoti smagi. Daudzi cilvēki vienkārši raud kameras priekšā,» stāstīja Isljamova.
«Viņi visi saka, ka ATR ir viņu nacionālais mantojums, viņu nākotnes cerība, garantija, ka viņu dzimtā valoda un kultūra tiks saglabāta un attīstīta,» uzsvēra kanāla vadītāja.
Vairāki simti parakstu savākti arī petīcijas iesniegšanai Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, premjerministram Dmitrijam Medvedevam un Maskavas izveidotās Krimas marionešu valdības vadītājam Sergejam Aksjonovam.
Aksjonovs iepriekš solīja, ka tatāriem būs viņu sabiedriskā televīzija. Viņš izteica pieņēmumu, ka ATR lieta ir politiski uzkurināta un kļūdas pieteikumā ieviestas tīši.
«Uzsvēršu, ka Ukrainas interešu aizstāvībai Krimas teritorijā nav izredžu un tā ir bezjēdzīga. Aģitēt iedzīvotājus, stāstot, ka Krima kādu dienu atgriezīsies Ukrainā, nav vajadzīgs,» teicis Aksjonovs, piebilstot, ka «atgriešanās» nebūs.
Krimas tatāri, kuriem ir īpaša valoda un kultūra, veido apmēram 13% no pussalas iedzīvotāju kopskaita. PSRS komunistiskais diktators Josifs Staļins Otrā pasaules kara laikā viņus izsūtīja uz Vidusāziju, kur skarbajos apstākļos gandrīz puse gāja bojā. Krimā viņi atgriezās tikai pēc tam, kad sabruka padomju režīms.