Krievijas un Grieķijas attiecību attīstības dēļ Atēnu konsekvence attiecībā uz saistībām Eiropas Savienībā (ES) diez vai tiks pārtraukta un bloka vienotībā šķelšanās netiks radīta, žurnālistiem Briselē sacīja Eiropas Komisijas (EK) oficiālā pārstāve Mina Andrejeva saistībā ar Grieķijas premjerministra Alekša Cipra plāniem 8.aprīlī apmeklēt Maskavu.
Atbilstoši viņas teiktajam Ciprs jau ir apliecinājis, ka Grieķijai ir nesaraujamas saites ar ES. Andrejeva citēja ES ekonomikas komisāra Pjēra Moskovisī teikto, ka «Krievija Grieķijai nav alternatīva, Grieķijas vieta ir eirozonā».
Skeptiķi interesējās, vai Atēnu un Maskavas saites nevarētu ietekmēt ES sankciju politiku pret Krieviju.
Andrejeva atbildēja: «Attiecībā uz sankcijām es jums atgādināšu par Eiropadomes 19.marta noslēguma dokumentu, kurā tika apstiprināts, ka sankcijas tiek cieši sasaistītas ar Minskas līgumu izpildīšanu, kas ir noteiktas līdz 2015.gada 31.decembrim. Mums nav nekādas informācijas, ka kāda ES valdība būtu mainījusi savu nostāju šajā jautājumā.»
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalā Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
