Atbildību par prokrievisku aktīvistu slepkavībām Ukrainā uzņemas radikāls grupējums

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP/LETA

Atbildību par pēdējā laikā Ukrainā notikušām prokrievisku aktīvistu slepkavībām, starp kuriem ir bijušais parlamenta deputāts no Reģionu partijas Oļegs Kalašņikovs un žurnālists Oļesjs Buzina, ir uzņēmies kāds radikāls grupējums, kas sevi dēvē par «Ukrainas sacelšanās armiju», piektdien paziņoja politologs Volodimirs Fesenko pēc attiecīga paziņojuma saņemšanas e-pastā.

Pielietojamo politisko pētījumu centra «Penta» vadītājs Fesenko informēja, ka saņēmis elektroniskā pasta vēstuli ar paziņojumu ukraiņu valodā no kādas «Ukraiņu sacelšanās armijas», kas uzņemas atbildību par Kalašņikova, Buzinas un citu prokrievisku aktīvistu slepkavībām.

E-pasta vēstules nosūtītāji šajā paziņojumā uzņemas atbildību par «antiukrainisku neliešu: Čečetova, Peklušenko, Meļņika, Kalašņikova, Buzinas» slepkavībām, Fesenko ierakstīja savā «Facebook» lapā.

«Apstiprinot to, ka tieši mūsu kaujinieki izdarījuši šīs slepkavības, mēs minam atklātībā nezināmu faktu, ka Kalašņikovs tika likvidēts ar 7,65х17 un 9х18 kalibra ieročiem, kā arī pats paspēja izdarīt šāvienu ar savu ieroci,» teikts šajā e-pasta vēstulē.

Politologs kā galveno šajā vēstulē atzīmēja tajā ietverto teikumu: «Mēs izvēršam nežēlīgu sacelšanās cīņu pret nodevēju un Maskavas pakalpiņu antiukrainisko režīmu un turpmāk runāsim ar viņiem tikai ieroču valodā līdz pat viņu pilnīgai iznīcināšanai.»

Fesenko pauda uzskatu, ka šis paziņojums apstiprina viņa agrāk izteiktu versiju, ka par Buzinas un Kalašņikova slepkavību izpildītājiem tiks pasludināti radikāli ukraiņu nacionālisti.

«Tas vēk vairāk pastiprina manas aizdomas, ka aiz šo cilvēku mugurām stāv Krievijas specdienesti (lai gan tiešie izpildītāji, iespējams, par to pat nenojauš),» rakstīja Fesenko.

Politologs atzīmēja, ka šis paziņojums arī dod pamatu aizdomām, ka slepkavību kampaņa turpināsies un tagad var tikt vērsta arī pret valsts augstākās vadības pārstāvjiem.

«Un tas, iespējams, nozīmē Krievijas specdienestu mēģinājumu atvērt jaunu (terorisma) fronti pret Ukrainu - valsts iekšienē ar mērķi destabilizēt iekšējo situāciju. Pat ja tie cilvēki, kuri nogalināja Buzinu un Kalašņikovu un paziņo par gatavību sākt terora kampaņu Ukrainas iekšienē, uzskata sevi par «Ukrainas patriotiem», objektīvi viņi darbojas mūsu ienaidnieka interesēs. Man ir stipras aizdomas, ka ar viņiem var manipulēt «kuratori» no tās pašas ienaidnieka nometnes,» uzskata Fesenko.

Politologs telekanālā «112.Ukraina» sacīja, ka šāda vēstule var tikt izsūtīta arī uz citām adresēm un pret to jāizturas nopietni pirmām kārtām specdienestiem, ņemot vērā ultimātus, tostarp valsts vadībai adresētus.

Viņš arī pieļāva iespēju, ka vēstules autoru pieņemtais nosaukums ir izraudzīts ar nolūku, lai uzsvērtu it kā esošu «saistību ar vēsturisko Ukrainas sacelšanās armiju». Ukrainas sacelšanās armija (UPA) Otrā pasaules kara laikā un pirmajos pēckara gados bija ukraiņu nacionālistu paramilitārs un partizānu formējums, kas cīnījās pret nacistisko Vāciju, Padomju Savienību, Čehoslovākiju un Poliju.

«To var vērtēt kā sākumu noteiktai destabilizācijas kampaņai. Nav svarīgi, kas to dara - īsteni un apzinīgi nacionālisti vai cilvēki, kas darbojas ārzemju specdienestu interesēs; var būt arī abu šo versiju apvienojums,» atzina Fesenko.

Jau ziņots, ka Kijevā ceturtdien pie sava mājokļa tika nošauts Ukrainas prokrieviski noskaņots žurnālists un rakstnieks Oļesjs Buzina, kurš bija viens no tā dēvētās antimaidana kustības aktīvistiem. Savukārt trešdienas vakarā pie sava dzīvokļa Kijevā tika nogalināts bijušais Ukrainas parlamenta deputāts no Reģionu partijas, kuru vadīja bijušais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs, un antimaidana aktīvists Oļegs Kalašņikovs.

Antimaidana kustība ir aktīvistu grupa, kas vērsās pret eiropeiski noskaņoto protestu kustību, kas tiek dēvēta par Maidanu, jo galvenās protesta akcijas notika Kijevas centrālajā Neatkarības laukumā jeb Maidanā.

28.februāra naktī Kijevā izdarīja pašnāvību vai tika noslepkavots bijušais prezidenta Janukoviča ārštata padomnieks Mihailo Čečetovs. 9.martā Kijevas apgabalā izdarīja pašnāvību bijušais parlamenta deputāts no Reģionu partijas Staņislavs Meļņiks. 12.martā Zaporožjes apgabalā nomira, iespējams, izdarot pašnāvību nošaujoties, bijušais šī apgabala gubernators Janukoviča varas laikā Oleksandrs Peklušenko.

Čečetovs, Peklušenko un Meļņiks līdz ar Kalašņikovu un Buzinu ir pieminēti Fesenko saņemtajā e-pasta vēstulē.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu