Somijā šodien notiek parlamenta vēlēšanas, un sagaidāms, ka šobrīd valdošā koalīcija tajās cietīs sakāvi, jo somi ir paguruši no ilgstošajām ekonomiskajām problēmām.
Somijā notiek parlamenta vēlēšanas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Premjerministram Aleksandram Stubam, kurš amatā atrodas kopš pagājušā gada jūnija, kad viņš nomainīja savu priekšteci Jirki Kaitanenu, ir grūti atrast ko tādu, ko iekļaut savu nopelnu sarakstā, jo pēc diviem ekonomikas lejupslīdes gadiem pērn Somijas tautsaimniecība joprojām atradusies stagnācijas stāvoklī.
Pašreizējo koalīciju, kas pie varas nāca 2011.gadā, šobrīd veido četras partijas - Stuba pārstāvētā konservatīvā Nacionālās koalīcijas partija, sociāldemokrāti, Zviedru Tautas partija un kristīgie demokrāti. Pērn koalīciju pameta «zaļie» un kādreizējo komunistu izveidotā Kreisā alianse, kas nebija apmierināti ar valdības politiku.
Opozīcijā esošās Centra partijas līderis Juha Sipilā, kurš, kā tiek prognozēts, varētu kļūt par nākamo premjeru, sola īstenot virkni reformu, lai Somiju atkal nostādītu uz kājām. Taču viņam nāksies veidot jaunu plašu koalīciju, kuras sastāvs pagaidām gan ir miglā tīts.
Cita starpā Sipilā iestājas par birokrātisko šķēršļu mazināšanu, nodokļu atlaidēm par jaunradītām darbvietām un par bezdarbnieku apdrošināšanas sistēmas maiņu.
Centristu līderis pats ir uzņēmējs, kas sapelnījis miljonus IT nozarē, un kampaņas laikā viņš aktīvi uzsvēris savu uzņēmējdarbībā gūto pieredzi.
«Man ir liela pieredze uzņēmumu vadīšanā, lai īstenotu lielas pārmaiņas,» intervijā sabiedriskajai raidorganizācijai YLE uzsvēris Sipalā.
Tikmēr pirmo reizi valdībā cer iekļūt arī populistiskā Somu partija, kas vēl pirms astoņiem gadiem vēlēšanās spēja izcīnīt tikai četrus procentus balsu.
«Daudzām lietām jāmainās,» intervijā AFP uzsvēris eiroskeptiskās Somu partijas līderis Timo Soini.
Atbalstu populistiem vairo pret Eiropas Savienību (ES), imigrantiem un tradicionālo varas eliti vērstie noskaņojumi, kas tupina pieņemties spēkā somu sabiedrībā.
«Mūs nevar ignorēt, jo spēcīga vairākuma valdība bez mums nav iespējama,» telefonintervijā aģentūrai «Bloomberg» norādījis Soini.
Arī gandrīz trešdaļa vēlētāju sagaida, ka Somu partija būs pārstāvēta valdībā.
Soini ekonomikas atveseļošanai piedāvā uzņēmējdarbības un eksporta stimulēšanu, ieguldījumus transporta infrastruktūrā un birokrātijas iegrožošanu. Vienlaikus partija iestājas par budžeta deficīta izskaušanu, samazinot valdības tēriņus par trīs miljardiem eiro. Tajā pašā laikā populisti pieprasa nodokļu paaugstināšanu bagātajiem.
Ilgu laiku Somija bija viena no eirozonas paraugvalstīm, kuras atbildīgo ekonomisko politiku slavēja gan Vācija, gan kredītreitingu aģentūras, taču tā izrādījās nespējīga pielāgoties strauji mainīgajam ekonomiskajam klimatam.
Divi no valsts tautsaimniecības pīlāriem - mežrūpniecība un informācijas tehnoloģiju nozare, kuras flagmanis bija kādreizējais gigants «Nokia», - piedzīvojuši dramatisku ražošanas kritumu, kamēr divi no Somijas lielākajiem tirdzniecības partneriem - Krievija un eirozona - cīnās paši ar savām ekonomiskajām problēmām.
Turklāt, somi ir viena no pasaules visstraujāk novecojošajām sabiedrībām, un joprojām valda neskaidrība, kur rast līdzekļus, lai finansētu arvien pieaugošo pensionāru skaitu.
Vairums somu politiķu, izņemot Kreiso aliansi un «zaļos», ir vienisprātis, ka valstij ir jāmazina savi izdevumi, lai vairotu savu konkurētspēju, tostarp jāmazina nodokļi, jāierobežo valdības tēriņi un jāiesaldē algu pieaugums.
Tikmēr sabiedrībai tās ir rūgtas zāles, jo jau trīs gadus tai nācies samierināties ar faktisko ienākumu kritumu.
«Vairumam pilsoņu dzīves līmenis nav daudz mazinājies, taču vispārējā līmenī situācija ir slikta. Nedomāju, ka valdībai ar tās taupības programmu veicies labi,» sarunā ar aģentūru AFP atzīst 40 gadus vecā juriste Johanna Rautio.
«Ekonomiskā situācija šobrīd ir ļoti grūta. Bezdarbs ir milzīga problēma,» viņai piebalso 38 gadus vecais arodbiedrību funkcionārs Jukka Ihanuss.
Bezdarbs šobrīd sasniedzis 9,2%, augstāko līmeni kopš 2003.gada.
Centra partija sola desmit gadu laikā radīt 200 000 jaunu darbavietu, taču ekonomisti uzskata, ka tai būs grūti šo solījumu pildīt.
«Veicamais uzdevums ir biedējošs,» atzīst bankas «Nordea» eksperts Jāns fon Gerihs, norādot, ka neviena no partijām, kas, domājams, veidos jauno koalīciju, «nav gatava darīt to, kas nepieciešams, lai patiesi uzlabotu Somijas tautsaimniecības izredzes».
Saskaņā ar aptauju, kuras rezultātus pagājušās nedēļas nogalē publicēja laikraksts «Ilta-Lehti», Centra partiju atbalsta 23,5% vēlētāju, par pašreizējā finanšu ministra Anti Rinnes pārstāvētajiem sociāldemokrātiem grasās balsot 17% aptaujātu, bet Somu partija var cerēt uz 16,6% balsu. Savukārt Nacionālās koalīcijas partijai joprojām priekšroku dod 16,2% somu.
Tādējādi Centra partija varētu iegūt aptuveni 50 no 200 deputātu vietām un tai, visticamāk, tiks uzticēta jaunās valdības veidošana. Koalīcijas izveidošanai centristiem varētu pietikt ar divu no trīs pārējo lielāko partiju pieaicināšanas.