Bruņotais konflikts Ukrainā nav tikai lokāls konflikts starp Ukrainu un Krieviju, bet gan sadursme starp divām civilizācijām - eiroatlantisko civilizāciju un tā dēvēto krievu pasauli, paziņoja Ukrainas prezidenta padomnieks izlūkošanas jautājumos Ihors Smeško.
Uzsverot pašreizējā konflikta Eiropas dimensiju, Smeško uzsvēra, ka Ukrainas sakaušana tajā nozīmētu draudus ne tikai postpadomju telpai, tostarp Baltijas valstīm, bet arī visai Eiropai. «Uz spēles ir tas, vai pašreizējā Krievijas vadība spēs vai nespēs apturēt Eiropas integrācijas procesu, iegūt statusu ar spēcīgāku balsi Eiropas jautājumos un beigu beigās globāla ietekmes centra statusu kā pretsvaru ASV,» Ukrainas prezidenta biroja Izlūkošanas komitejas vadītājs teica intervijā BNS pirms piedalīšanās Igaunijas bijušā prezidenta Lennarta Meri vārdā nosauktajā konferencē Tallinā, kas notiks 24.-26. aprīlī.
Atbildot uz jautājumu, kādēļ Krievijas prezidents Vladimirs Putins izvēlējās tiešu konfrontāciju ar Rietumiem un Ukrainas jautājuma atrisināšanu ar spēku, Smeško sacīja, ka pašreizējos Krievijas līderus nobiedēja divas protesta akcijas Ukrainas centrālajā Neatkarības laukumā jeb Maidanā - 2005. un 2014.gadā.
«Tās parādīja, ka Ukrainā jau pastāv attīstīta pilsoniskā sabiedrība un demokrātiskās idejas izplatās arvien tuvāk Krievijas robežām.
Ukraina kļūst par plaukstošu, spēcīgu un demokrātisku valsti, kas nozīmētu nāves spriedumu pašreizējam Krievijas autoritārajam režīmam un pat tā izjukšanas draudus,» klāstīja Smeško.
Putins izmantoja brīdi, ka Rietumi bija vāji
Otrs iemesls, kādēļ Kremlis pieņēma tādu lēmumu, varētu būt tas, ka laikā, kad sākās agresija, Putina vērtējumā, Rietumiem trūka integrētas politikas un vienotas drošības stratēģijas attiecībās ar Ukrainu, pieļāva Ukrainas eksperts. «Nozīme varētu būt bijusi arī tam, ka ASV vadība bija aizņemta nevis ar eiroatlantiskās civilizācijas attīstību, bet gan ar «pasaules civilizācijas» problēmām,» viņš turpināja un piebilda, ka «tas viss kopā varētu būt radījis labvēlīgus apstākļus Ukrainas jautājuma atrisināšanai ar spēku».
Smeško arī norādīja, ka Putins ir gatavs turpināt īstenot savus plānus atjaunot postpadomju impēriju, cik vien tālu viņam ļaus iet.
«Vai atceraties senu romiešu teicienu «spēks attur, vājums provocē»? Tas nav spēkā tikai attiecībā uz Ukrainu. Galvenais uz ko tiek derēts, ir Eiropas un pasaules supervara,» viņš sacīja.
Tomēr Smeško uzsvēra, ka šo konfliktu nevar atrisināt ar militāriem līdzekļiem. «Ar pašreizējo spēku samēru karadarbība nevar turpināties ļoti ilgi. Lai gan Ukraina pēc teritorijas ir lielākā valsts Eiropā, Eirāzijas Krievija ir daudz lielāka un tās ekonomikas, militārais, diplomātiskais un informācijas potenciāls ir pārāks par mūsu,» atzina Ukrainas prezidenta Petro Porošenko padomnieks.
Lai gan Ukrainas puse aizstāv savu valsti situācijā, kad vienas valsts iedzīvotāju skaits ir trīs reizes lielāks par otras un Ukraina varētu mobilizēt 700 tūkstošu cilvēku lielu spēku, vienkārši nav iespējams okupēt Ukrainu un uzvarēt partizānu karu šajā valstī.
«Tomēr ir pilnībā iespējams provocēt konfliktu globālā mērogā un sākt Trešo pasaules karu,» paziņoja Smeško.
Tic Rietumu sankciju spēkam
Viņš sacīja, ka Rietumu ieviestās sankcijas sasniegs savu mērķi un ir svarīgi, ka Rietumi ir konsekventi pasākumu ieviešanā.
«Sankcijas darbojas. Vienkāršo ukraiņu drosme un uzņēmība, kā arī Rietumu sankcijas ir lietas, kas līdz šim ir sniegušas iegrožojošu ietekmi,» teica Smeško.
«Jau vairs nav spēts atkārtot Krimas scenāriju Ukrainas austrumos, bet sankcijas ir radījušas iekšējas problēmas Krievijas varas iestādēm. Cik ilgi tās var likt savai tautai uzticēties televīzijai, nevis savam ledusskapim?» retoriski jautāja Ukrainas eksperts.
«Galvenais ir Rietumu vienota pozīcija attiecībā uz sankcijām. Pretinieks prasmīgi izmantos katru vājāku posmu kopīgajā frontē. Atcerēsimies Krievijas palīdzību galēji labējiem un galēji kreisajiem spēkiem Rietumu valstīs,» atgādināja Smeško.
Runājot par Krievijas pret Ukrainu sākto hibrīdkaru, viņš teica, ka Krievija ir iesaistījusi visus trīs sava valsts aparāta elementus: ekonomikas, militāro, diplomātisko un informācijas.
Hibrīdkarā bez palīdzības neuzvarēt
«Lai gan Ukrainas tauta līdz šim ir spējusi nogrožoties no ārvalstu agresijas valsts austrumu daļā, mums ir vajadzīga palīdzība modernu ieroču un aizsardzības tehnoloģijas formā,» teica Smeško. «Ir ļoti grūti uzvarēt hibrīdkarā bez spēcīgas ekonomikas, bez stratēģiska redzējuma par spēcīgu un modernu bruņoto spēku izveidi un bez iedarbības informācijas atspēkošanas ienaidniekam gan valstī, gan ārvalstīs,» viņš piebilda.
Smeško 2003.-2005. gadā bija Ukrainas Drošības dienesta vadītājs. 2010. gadā viņš iesaistījās politikā ar Spēka un goda partiju, bet pērn 7.oktobrī Porošenko iecēla viņu par prezidenta biroja Izlūkošanas komitejas vadītāju.
Astotā Lennarta Meri konference Tallinā notiks 24.-26. aprīlī. Tās tēma šogad būs «Pasaules kārtības robežas», un galvenā uzmanība konferencē tiks pievērsta starptautiskajai situācijai 40. gadadienā pēc Helsinku vienošanās.
Šogad bez Zanjēra un Veršbova konferencē gaidāma arī Polijas parlamenta spīkera Radoslava Sikorska, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidentes Annas Brasjoras, Vācijas parlamenta apakšpalātas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Norberta Retgena, ASV sauszemes kājnieku spēku komandiera Eiropā Frederika Hodžesa, bijušās Spānijas ārlietu ministres Anas de Papasio, bijušā ASV vēstnieka Krievijā Maikla Makfola, Krievijas parlamenta apakšpalātas Valsts domes deputāta Iļjas Ponomarjova, Putina bijušā padomnieka Andreja Illarionova, Krievijas opozicionāres Mašas Gesenas, Pakistānas rakstnieka Ahmeda Rašida un izdevuma «Economist» redaktora Edvarda Lūkasa piedalīšanās.
