Krievijas prezidents Vladimirs Putins karam Ukrainā gatavojās desmit gadus, sestdien Lenarta Meri konferencē Tallinā paziņoja bijušasi Krievijas prezidenta Vladimira Putina padomnieks Andrejs illarionovs.
Illarionovs: Putins karam Ukrainā gatavojās 10 gadus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Illarionovs norādīja, ka Putins lēmumu par kara sākšanu pret Ukrainu pieņēma 2013.gada jūlijā.
«Putins karam pret Gruziju gatavojās deviņus gadus, pret Ukrainu 10 līdz 11, atkarībā, kas ir sākumpunkts - hibrīdkarš un konvencionālais karš,» paneļdiskusijā sacīja Illarionovs ASV domnīcas Kato institūta («Cato Institute») vadošais pētnieks.
Viņš norādīja, ka ta laika ASV prezidenta Džordža Buša lēmums 2008.gada 11.augustā izvietot netālu no Gruzijas karavīrus palīdzēja pārtraukt Krievijas un Gruzijas karu. Toties ASV prezidenta Baraka Obamas 2014.gada 27. un 28.februārī teiktais, ka ASV neizmantos militāru spēku sūtīja skaidru signālu Kremlim, savu viedokli pauda Illarionovs.
Viņš uzsvēra, ka Putins cenšas atjaunot pasaules kārtību kas tika radīta pēc Otra pasaules kara ar Jaltas un Potsdamas konferenču lēmumiem.
Putina pasaules uzskata pamatā ir cenšanās atkārtot ASV rīcību, kā arī mazo valstu interešu pilnīga ignorēšana, norādīja Krievijas prezidenta bijušais padomnieks.
«Ja ASV kaut ko dara, tad arī Krievijai ir tiesības kaut ko darīt. Ja ASV un Eiropas Savienība (ES) atzīsts Kosovu, viņiem [Krievijai] ir tiesības atzīt Dienvidosetiju un Abhāziju,» sacīja Illarionovs.
Viņš uzsvēra, ka Putins var vienlaicīgi izmantot visus pieejamos instrumentus: militāros, politiskos, ekonomiskos, informācijas, teroristiskos un citus.
Illarionovs sacīja, ka Putins uzskata, ka Eiropa sastāv no divām daļām. Vienā daļā ir anglosakšu valstis un tā sauktās piefrontes valstis jeb Baltijas valstis, Polija un Rumānija. Šī Eiropas daļa ir ienaidnieki un ir jāsakauj. Otra eiropas daļa ir kontinentalā Eiropas, kas ir draugi.
«Putins ir iesaistījies publiskajā diplomātijā. Pēdējo pāris mēnešu laikā viņš cenšas uzspiest Rietumiem lielo darījumu. Fakts, ka par Krimu gandrīz nemaz vairs nerunā, parāda, ka šie centieni ir sekmīgi,» viņš piebilda.
Jau ziņots, ka Tallinā piektdien sākās Igaunijas eksprezidenta Lennarta Meri vārdā nosauktā ikgadējā konferencē par ārpolitikas un drošības jautājumiem, kurā šogad piedalās ietekmīgi starptautiskās politikas pārstāvji, tostarp Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ģenerālsekretārs Lamberto Zanjērs un NATO ģenerālsekretāra vietnieks Aleksandrs Veršbovs.
Astotā Lennarta Meri konference Tallinā turpināsies trīs dienas. Tās tēma šogad ir «Pasaules kārtības robežas», un galvenā uzmanība konferencē pievērsta starptautiskajai situācijai 40.gadadienā pēc Helsinku vienošanās, kas paredzēja Eiropas drošības un sadarbības organizācijas izveidi un robežu valstu nedalāmību Eiropā.