NATO ģenerālsekretāra vietnieks Aleksandrs Veršbovs sestdien Igaunijas eksprezidenta Lennarta Meri vārdā nosauktajā ikgadējā konferencē par ārpolitikas un drošības jautājumiem paziņoja, ka Gruzijas bijušais prezidents Mihails Saakašvili jau 2009.gadā brīdināja, ka Krima būs nākamais Krievijas mērķis.
NATO ģenerālsekretāra vietnieks Aleksandrs Veršbovs sestdien Igaunijas eksprezidenta Lennarta Meri vārdā nosauktajā ikgadējā konferencē par ārpolitikas un drošības jautājumiem paziņoja, ka Gruzijas bijušais prezidents Mihails Saakašvili jau 2009.gadā brīdināja, ka Krima būs nākamais Krievijas mērķis.
«Saakašvili man 2009.gadā, kad biju iepriekšējā darbā [ASV aizsardzības ministra vietnieks], teica piesargāties, jo Krima būs nākamā. Es to neatcerējos, «Wikileaks» [noplūdinātie ASV diplomātiskās sarakstes slepenie dokumenti] palīdzēja man atcerēties,» Veršbovs teica konferencē Tallinā.
NATO ģenerālsekretāra vietnieks pašreizējo drošības situāciju raksturoja kā vislielākajiem izaicinājumiem pilnu un visneparedzamāko pēdējo 50 gadu laikā.
«Zināmas problēmas var rasties, mēs nezinām, cik tālu revizionistiskā Krievija var iet,» viņš teica un piebilda, ka
Krievijas ambīcijas var ietvert dominanci pār Ukrainu un citām bijušajām padomju republikām.
NATO Krievijas draudus izmantot kodolieročus uztver ļoti nopietni, apliecināja Veršbovs.
Viņš norādīja, ka NATO ir uzlabojusi priekšlaicīgās brīdināšanas sistēmas, tomēr aliansei nav īstermiņa brīdināšanas sistēmu tā dēvēto zaļo cilvēciņu scenārijam. Turklāt NATO arī ir jāpadomā par veidiem, kā stiprināt tās partneru pretošanās spējas Vidusjūrā, palīdzēt kaimiņvalstīm iegrožot džhādistu grupējuma «Islāma valsts» tālāku virzīšanos. Veršbovs piebilda, ka «Islāma valsts» ir «postošāka par [starptautisko teroristu organizāciju] «Al Qaeda» savu teritoriālo ambīciju dēļ».
«Mēs domājam pa priekšu ziņām - partnerības instrumenti un drošības sadarbība, tam palīdz,» uzsvēra NATO augstā amatpersona. Viņš informēja, ka divu gadu laikā NATO izvietos piecas «Global Hawk» bezpilota novērošanas lidmašīnas, bet pašlaik novērošana ir atstāta atsevišķu dalībvalstu rokās.
«Tam visam ir nepieciešami resursi. [NATO ģenerālsekretārs Jenss]
Stoltenergs nenogurstoši pieprasīs resursus no katra sabiedrotā,»
viņš sacīja.
Veršbovs teica, ka
NATO apzinīgi cenšas izvairīties no šķietamās Arktikas militarizācijas.
«Mūsu dalībvalstīm tur ir teritorijas. 5.pants [kas nosaka alianses kolektīvo aizsardzību] attiecas arī uz to. Tieši Putins ir tas, kurš militarizē Arktiku,» sacīja Veršbovs.
