Krievija apsver pensionēšanās vecuma palielināšanu, lai mazinātu ekonomiskās lejupslīdes un iedzīvotāju mūža garuma pieauguma radīto spriedzi budžetā
Krievija apsver pensionēšanās vecuma palielināšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kopš 1932.gada vīriešu pensionēšanās vecuma Krievijā ir 60 gadi, bet sieviešu - 55 gadi.
Daudzās profesijās, īpaši tādās kā kalnrūpniecība, strādājošie var pensionēties vēl ātrāk. Taču mūža garums aizvadītajos 80 gados Krievijā ir būtiski pieaudzis - sievietēm vidēji līdz 76 gadiem, vīriešiem līdz 65 gadiem.
Rietumvalstu ieviesto ekonomisko sankciju, naftas cenu un rubļa vērtības krituma dēļ izraisītās ekonomiskās lejupslīdes dēļ Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau sācis gatavot augsni pensionēšanās vecuma jautājuma aktualizēšanai. Nesen notikušajā jautājumu-atbilžu sesijā Putins piezīmēja, ka pensionēšanās vecums ir viens no svarīgajiem jautājumiem.
2016.gadā Krievijai pensiju izmaksai vajadzēs līdzekļus 50 miljardu ASV dolāru apmērā, kas veido 3% no Krievijas iekšzemes kopprodukta (IKP). «Pastāv jautājums, kur mēs ņemsim šo naudu?» atzina Putins.
Krievijas amatpersonu izteikumi liecina, ka
apsvērts palielināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem gan vīriešiem, gan sievietēm.
Tomēr šāda nepopulāra lēmuma pieņemšana pirms nākamajā gadā paredzētajām parlamenta vēlēšanām un 2018.gada prezidenta vēlēšanām varētu būt riskanta.
Levada centra aptauja liecina, ka 79% vīriešu un 81% sieviešu ir pret pensionēšanās vecuma paaugstināšanu,
turklāt vairums iedzīvotāju par šādu iespēju reaģē klaji naidīgi.
«Valdība mēģina novērtēt iedzīvotāju noskaņojumu un saprast, cik stipri varētu būt iebildumi,» aģentūrai AFP sacīja Levada centra sociologs Stepans Gončarevs.
Šāds solis varētu ietekmēt Putina reitingu,
taču daudz kas ir atkarīgs no tā, kā valdība un opozīcija «prezentēs šo jautājumu, skaidroja Gončarevs, prognozējot, ka Kremlis varētu mēģināt iedzīvotāju dusmas virzīt «antiamerikāniska noskaņojuma virzienā», visa vainojot ekonomiskās sankcijas, nevis «pašu slikto politiku».
Lai mazinātu pensiju slogu,
Krievijas Valsts dome arī izskata likumprojektu, kas paredz apturēt pensiju izmaksu ārvalstīs dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem.
Likumprojekts paredz apturēt pensiju izmaksu Krievijas pilsoņiem, kas aizvadīto 12 mēnešu laikā vairāk nekā 183 dienas uzturējušies ārvalstīs.
Pensijas izmaksu paredzēts atsākt, ja persona pēc atgriešanās Krievijā nodzīvos vismaz pusgadu.
Pensiju izmaksas paredzēts apturēt arī tiem pensionāriem, kas mainījuši pilsonību vai pieņēmuši otru pilsonību.
Kā liecina Krievijas statistikas dati, 2014.gadā Krievijas pensiju saņēma 265 200 ārvalstīs dzīvojošu pensionāru kopumā 31,4 miljardu rubļu apmērā.
Visvairāk pensijas vecuma Krievijas pilsoņu dzīvo Vācijā - 96 900 cilvēki, otrā vietā ir Izraēla - 40 500 pensionāri un trešajā vietā Latvija - 21 500 pensionāri.