Starptautiski neatzītajā Ziemeļkipras Turku Republikā svētdien notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja neatkarīgs kandidāts Mustafa Akindži, sakaujot līdzšinējo prezidentu Dervišu Erolu, paziņoja vēlēšanu organizētāji.
Neatzītās Ziemeļkipras prezidenta vēlēšanās uzvarējis neatkarīgs kandidāts
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
67 gadus vecais Akindži, kurš ir bijušais Nikosijas turku daļas mērs un atbalsta izlīgumu ar starptautiski atzītās Kipras Republikas valdību, vēlēšanu otrajā kārtā ieguva 60,5% balsu.
Drīz pēc tam, kad kļuva zināms par Akindži uzvaru, sākās svinības pie viņa biroja Nikosijas ziemeļos dažu simtu metru attālumā no ANO kontrolētās buferzonas, kura nošķir Nikosijas turku un grieķu daļas.
«Kad pienāk laiks reālām pārmaiņām, nekāda vara nevar tās apturēt,» Akindži paziņoja saviem atbalstītājiem.
Erolu savā uzrunā prezidenta rezidencē Nikosijas ziemeļos atzina savu sakāvi un atzinīgi novērtēja «gvardes maiņu».
Vēlēšanu pirmajā kārtā Erolu, kurš bijis prezidenta amatā kopš 2010.gada, ieguva par vienu procentpunktu vairāk nekā Akindži. Otrajā kārtā neiekļuva pirmās kārtas kandidāte Sibela Sibera, kas 2013.gadā dažus mēnešus bija pirmā sieviete Ziemeļkipras Turku Republikas premjerministra amatā.
Siberas kreisi centriskā Republikānisko turku partija otrajā kārtā atbalstīja Akindži kandidatūru.
Vēlēšanu otrajā kārtā piedalījās 64,1% no 176 tūkstošiem reģistrēto vēlētāju.
Jaunā prezidenta uzdevums būs vadīt sarunas ar Kipras Republiku, kuru mērķis ir salas politiska atkalapvienošana pēc vairāk nekā 40 gadus ilgas sašķeltības.
Kipras Republikas prezidents Niks Anastasiadis atzinīgi novērtēja Akindži uzvaru kā «cerīgu notikumu attīstību mūsu kopīgajai dzimtenei». Anastasiadis un Akindži vēlāk telefonsarunā pauda «vēlmi pēc patiesas mūsu valsts atkalapvienošanās».
Kipra ir sašķelta grieķu un turku sektoros kopš 1974.gada, kad salas ziemeļus okupēja Turcijas karaspēks pēc Grieķijas militārās huntas inspirēta valsts apvērsuma, kura nolūks bija Kipras pievienošana Grieķijai. Uz ziemeļdaļu tika pārvietoti visi Kipras turki, savukārt grieķus no ziemeļiem pārvietoja uz Kipras starptautiski atzītās grieķu valdības kontrolēto teritoriju dienvidos. Turklāt uz salas ziemeļdaļu ir pārcēlušies daudzi iebraucēji no Turcijas, kuri tagad ir vairāk nekā puse no apmēram 300 tūkstošiem Ziemeļkipras iedzīvotāju.
1983.gadā Kipras turku sektorā tika proklamēta Ziemeļkipras Turku Republika, kuru ir atzinusi tikai Turcija, kas teritorijā ir izvietojusi savu karaspēku. Turklāt Ankara neatzīst Kipras Republiku, kuras iedzīvotāju lielākā daļa ir grieķi un kura ir starptautiski atzīta valsts.
2004.gadā Kipras grieķu daļas iedzīvotāji referendumā noraidīja ANO plānu apvienot salu, un Eiropas Savienībā iestājās tikai Kipras grieķu daļa. Kipras turku daļas iedzīvotāji plānu referendumā atbalstīja, tomēr salas turku daļa varēs pievienoties ES, kad tiks panākts risinājums, kas ļaus atkalapvienot salas grieķu un turku daļas. Pašlaik starp abu kopienu pārstāvjiem notiek sarunas par Kipras problēmas atrisinājumu salas federalizācijas ceļā, taču tās virzās uz priekšu lēni.