Krievija sola balsot pret ES ieceri nogremdēt kontrabandistu kuģus

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Krievija ļāvusi noprast, ka, izmantojot savas veto tiesības, tā ANO Drošības padomē bloķēs Eiropas Savienības (ES) ieceri gremdēt cilvēku kontrabandistu kuģus, taču apgalvo, ka tas neesot saistīts ar Ukrainas krīzi.

Krievijas vēstnieks ES Vladimirs Čižovs žurnālistiem Briselē otrdien sacīja, ka «cilvēku kontrabandistu aizturēšana un šo kuģu arestēšana ir vien lieta, bet to iznīcināšana nozīmētu iet par tālu».

«Mēs nevaram atbalstīt iešanu līdz tam, ka kuģi tiek iznīcināti (..) bez to valstu tiesas lēmuma, zem kuru karogiem šie konkrētie kuģi peld. Tas būtu pretrunā ar visām eksistējošajām starptautiskajām normām,» izteicās Čižovs.

Viņš norādīja, ka ES ārlietu komisāre Frederika Mogerīni pagājušajā nedēļā ANO Drošības padomē Ņujorkā pārrunājusi jautājumu ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.

ES līderi pagājušajā mēnesī ārkārtas samitā vienojās sākt militārās operācijas pret cilvēku kontrabandistiem pēc Indijas okeāna pirātu apkarošanas misijas «Atalanta» parauga.

Krievija pret ES nostājusies opozīcijā Ukrainas domstarpību gaisotnē laikā, kad ES valstu līderi, izņemot Kipras, Čehijas, Grieķijas, Ungārijas un Slovākijas valstu vadītājus, atteikušies apmeklēt Maskavu par godu tā dēvētās Uzvaras dienas svinībām 9.maijā.

Krievija vēlas atlikt arī ES un Ukrainas brīvās tirdzniecības līguma stāšanos spēkā. Savukārt ES jūnijā plāno pagarināt pret Krieviju ieviestās sankcijas par tās agresiju pret Ukrainu.

Čižovs apgalvoja, ka abas puses turpina sadarbību Tuvo Austrumu jautājumos, tirdzniecībā, gāzes piegādē un divpusējās attiecībās.

«Visiem, kas runā par tā dēvēto Krievijas izolāciju, vajadzētu biežāk paskatīties televizoru un palasīt avīzes. Krievijas diplomātija ir aktīvāka kā jebkad,» klāstīja Maskavas pārstāvis.

«Patlaban Lavrova kungs tiekas ar savu Austrijas kolēģi. Parīt [Vācijas ārlietu] ministrs Šteinmeiers lido uz Volgogradu, kādreizējo Staļingradu. Tā ir ļoti nozīmīga vizīte. Krievija dod būtisku ieguldījumu Tuvo Austrumu miera procesā. Mēs ar ES pārspriežam Lībiju. Mēs pārspriežam Jemenu, mūsu lidmašīnas pat izved ES un ASV pilsoņus no Jemenas,» stāstīja Čižovs.

Viņš piebilda, ka ES, Krievijai un Ukrainai bijušas trīs pušu sarunas par brīvo tirdzniecību ar Ukrainu pagājušajā mēnesī, un maija beigās varētu notikt ministru līmeņa tikšanās.

Čižovs uzsvēra, ka trīspusējās sarunas par gāzi nozīmē, ka «[Krievijas] gāze plūst gan uz Ukrainu, gan caur Ukrainu uz ES dalībvalstīm».

Sarunās Krievija izteikusies par brīvās tirdzniecības spēkā stāšanās līguma atlikšanu. Vācija vēstulē Eiropas Komisijas vadītājam Žanam Klodam Junkeram ieteikusi būt «maksimāli elastīgiem». Tomēr Čižovs uzskata, ka ne Ukrainas, ne ES pusē nav sastapies ar īpašu entuziasmu.

Junkers pagājušajā mēnesī Ukrainai veltītā samitā atzina, ka līguma spēkā stāšanās atlikšana nebūtu «laba ideja», jo tas jau vienreiz atlikts.

Deklarācijas projektā, kuru ES līderiem jāpieņem Austrumu partnerības samitā Rīgā, arī paredzēts, ka līgumam jāstājas spēkā 2016.gadā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu