Lielbritānijā sākusies balsošana pēdējo desmitgažu laikā visneprognozējamākajās parlamenta vēlēšanās, kurās vēlētājiem jāizšķiras starp premjerministra Deivida Kemerona konservatīvajiem, Eda Milibenda leiboristiem un virkni mazāku partiju.
Lielbritānijā sākusies balsošana parlamenta vēlēšanās
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vēlēšanu iecirkņi tika atvērti plkst.7 (plks.9 pēc Latvijas laika) un tiks slēgti plkst.22, bet galīgie rezultāti ir gaidāmi piektdien. Kā paredzams, parlamentā nevienai no partijām neizdosies izcīnīt absolūto vairākumu, tāpēc uz jaunas valdības izveidošanu vēlētājiem būs jāgaida vēl vairākas dienas.
Eksperti atzinuši, ka šīs ir visneprognozējamākās vēlēšanas, kādas Apvienotajā Karalistē pieredzētas pašreizējās paaudzes dzīves laikā.
Vairums aptauju liecina, ka abu lielāko partiju - toriju un leiboristu - izredzes ir līdzīgas un neviena no tām nevar cerēt uz absolūto vairākumu parlamentā.
Neskatoties uz 37 dienas ilgo oficiālo kampaņu, kas bija garākā modernās Lielbritānijas vēsturē, nedz pašreizējā premjerministra pārstāvētajiem konservatīvajiem, nedz opozīcijā esošajiem leiboristiem tā arī nav izdevies iegūt nepārprotamu pārsvaru, un vēlēšanu iznākums, domājams, radīs tikai vēl lielāku neskaidrību par nākotni.
Turklāt, pateicoties neierastai apstākļu sakritībai, likmes ir augstākas nekā parasti, jo no vēlēšanu rezultātiem var būt atkarīgas gan Lielbritānijas turpmākās attiecības ar Eiropas Savienību (ES), gan pašas Apvienotās Karalistes turpmākais liktenis.
Ja torijiem izdosies saglabāt varu, Kemerons ir apsolījis sarīkot referendumu par Lielbritānijas turpmāko dalību ES. Tikmēr aptaujas liecina, ka, par spīti pagājušā gada sakāvei neatkarības referendumā, trešo lielāko pārstāvniecību Vestminsterā varētu izcīnīt skotu nacionālisti.
Pirms pieciem gadiem Lielbritānijā tika izveidota pirmā koalīcijas valdība kopš Otrā pasaules kara gadiem, jo, konservatīvajiem vēlēšanās neiegūstot absolūto vairākumu, nācās vienoties ar centrisko Liberāldemokrātisko partiju.
Tolaik daudzi briti domāja, ka tas ir izņēmuma gadījums.
Taču iepriekš marginālo politisko partiju popularitātes pieaugums, savas pozīcijas nostiprinot Skotu nacionālajai partijai (SNP) un eiroskeptiskajai Apvienotās Karalistes Neatkarības partijai (UKIP), politiskā ainava kļuvusi fragmentēta un abas lielākās partijas zaudējušas daļu sava elektorāta.
Lai iegūtu absolūto vairākumu, partijai ir jāizcīna vismaz 326 no 650 deputātu vietām, taču abas lielākās partijas saskaņā ar ekspertu aplēsēm šobrīd puslīdz droši var cerēt vien uz aptuveni 280 vietām katra.