Azerbaidžāna nav apmierināta ar pieeju Kalnu Karabahas problēmai Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības Rīgas samita gala deklarācijā, piektdien paziņoja Azerbaidžānas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Novruzs Mamedovs.
Azerbaidžāna neapmierināta ar Rīgas samitu Karabahas dēļ
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Mums ir nopietnas pretenzijas pret šī foruma gala deklarāciju. Mēs uzskatām, ka šīs deklarācijas gars ir pretrunā ar ES un Azerbaidžānas sadarbības raksturu,» norādīja amatpersona.
Kaut arī Baku atbalstīja deklarāciju, tomēr arī norādījusi par saviem iebildumiem pret punktiem, kas skar Kalnu Karabahas problēmu, sacīja Mamedovs.
Azerbaidžāna apņēmusies savus iebildumus iesniegt rakstiskā formā.
Baku cer, ka attiecības ar ES tiks veidotas, balstoties uz divpusējās sadarbības pamata, nevis ES sadarbības ietvaros ar citām valstīm, sacīja Mamedovs.
Rīgas samita noslēguma deklarācijā teikts, ka tā «dalībnieki uzsver nepieciešamību vistuvākajā laikā mierīgā ceļā noregulēt reģiona konfliktus, balstoties starptautisko tiesību principos un normās».
«Viņi no jauna pilnā mērā pauž atbalstu Kalnu Karabahas konflikta Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju starpniecības centieniem, arī prezidentu līmenī, un viņu paziņojumiem kopš 2009.gada,» teikts deklarācijā. «Dalībnieki uzsver EDSO kā ietverošas organizācijas specifisko lomu šī reģiona konfliktu atrisinājuma labā.»
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir «de facto» neatkarīga armēņu republika. Jau kopš Pirmā pasaules kara beigām šis armēņu apdzīvotais apgabals ir bijis par iemeslu strīdiem starp Armēniju un Azerbaidžānu.