Polijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā svētdien ir uzvarējis konservatīvās opozīcijas kandidāts Andžejs Duda, sakaujot pašreizējo centrisko valsts galvu Broņislavu Komorovski, liecina nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultāti.
Ataujas: par Polijas prezidentu ievēlēts Andžejs Duda no opozīcijas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saskaņā ar šiem rezultātiem 43 gadus vecais Duda ieguvis 53% balsu, bet 62 gadus vecais Komorovskis - 47%.
Vēlēšanu pirmajā kārtā 10.maijā, kurā pavisam bija 11 kandidāti, Duda, kurš pārstāv lielāko opozīcijas spēku - konservatīvo partiju «Likums un taisnīgums», ieguva 34,76% balsu, bet Komorovskis, kuru atbalsta valdošā labēji centriskā partija «Pilsoniskā platforma», - 33,77% balsu. Vēlētāju aktivitāte pirmajā kārtā bija 48,96%.
Politiskie analītiķi prognozē, ka vēlētāji, kas grib pārmaiņas Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstī Polijā, šogad Seima (parlamenta apakšpalātas) vēlēšanās var izbalsot «Pilsonisko platformu» un panākt konservatīvās partijas «Likums un taisnīgums» atgriešanos pie varas pēc astoņu gadu pārtraukuma.
«Tie, kas balsoja par mani, balsoja par pārmaiņām. Mēs kopā varam mainīt Poliju,» aplausiem skanot, paziņoja Duda savas vēlēšanu kampaņas štābā Varšavā, 43.
Komorovskis atzina savu sakāvi un sacīja, ka viņa zaudējums vēlēšanās ir arī brīdinājuma signāls viņa politiskajiem sabiedrotajiem valdībā.
«Es apsveicu savu sāncensi Andžeju Dudu un vēlu viņam veiksmīgu prezidentūru, jo es vēlu Polijai labu,» teica Komorovskis atbalstītājiem Varšavā.
Dudu apsveica arī Polijā ietekmīgā Romas katoļu baznīca, kura ar viņu ir vienisprātis zināmos sociālos jautājumos.
«Dudas uzvara signalizē par dramatisku pārmaiņu uz Polijas politiskās skatuves,» atzina komunistu režīma laika disidents Adams Mihniks. Viņš brīdināja, ka partijas «Likums un taisnīgums» potenciāla uzvara Seima vēlēšanās var nozīmēt to, ka «Polija dodas pa samta ceļu uz diktatūru».
Partijas «Likums un taisnīgums» līderis Jaroslavs Kačiņskis, būdams premjerministra amatā no 2006. līdz 2007.gadam, parādīja sevi kā kaujiniecisku eiroskeptiķi. Viņa dvīņubrālis prezidents Lehs Kačiņskis 2010.gadā gāja bojā lidmašīnas katastrofā Krievijā.
Pēc Leha Kačiņska bojāejas par prezidentu 2010.gadā tika ievēlēts vēsturnieks Komorovskis, kurš iepriekš bija aizsardzības ministrs un parlamenta apakšpalātas Seima priekšsēdētājs.
Polijas prezidentam ir ierobežotas pilnvaras, kas ietver aizsardzības un ārpolitikas vadīšanu un tiesības uzlikt veto likumdošanas aktiem. Prezidenta pilnvaru termiņš ir pieci gadi.
Pastiprinoties saspīlējumam ar Krieviju Ukrainas krīzes dēļ, Duda ir aicinājis NATO izvietot karaspēku Polijas teritorijā.
Jautājumā par Polijas iestāšanos eiro zonā Duda uzskata, ka Polijai tas būtu jādara tikai tad, kad būs atrisinātas visas eiro zonas parādu problēmas.
Ja oficiālie vēlēšanu rezultāti pirmdien apstiprinās Dudas uzvaru, viņš augustā stāsies prezidenta amatā. Ņemot vērā viņa tuvo saistību ar partiju «Likums un taisnīgums» un tās līderi Kačiņski, ir gaidāms, ka Dudam būs grūti sadzīvot ar premjerministres Evas Kopačas vadīto «Pilsoniskās platformas» valdību.
Prezidenta vēlēšanu kampaņa koncentrējās uz drošību un sociāliem jautājumiem. Komorovska sākotnēji spēcīgās vadošās pozīcijas kļuva vājākas, kad Duda solīja dāsnus sociālos izdevumus, kā arī nodokļu un pensionēšanās vecuma pazemināšanu.
Vēlētāju aktivitāte prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā bija 56%.