Ķīna otrdien paziņoja, ka tā paplašinās savas militārās aktivitātes tālāk aiz tās robežām jūrā un tās būs uzstājīgākas arī gaisā.
Ķīna paplašinās savas militārās aktivitātes jūrā un gaisā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
To mērķis būs aizsargāt mākslīgās salas, par kurām bažas izteikusi Vašingtona.
Tautas Atbrīvošanas armijas jūras spēki vairāk uzsvērs «atklāto jūru aizsardzību», nevis «piekrastes ūdeņu aizsardzību» vien, teikts Ķīnas valdības apstiprinātā dokumentā.
Vienlaikus tās gaisa spēki pārkoncentrēsies «no teritoriālās gaisa aizsardzības uz aizsardzību un uzbrukumu», teikts dokumentā.
Armija palielinās savu globālo mobilitāti, un artilērijas spēki stiprinās spējas veikt «vidējas un tālas darbības precīzus triecienus», raksta Ķīnas valdība.
Dokuments tika izplatīts, Ķīnai un ASV ķildojoties par Pekinas straujo mākslīgo salu būvniecību strīdīgajās Dienvidķīnas jūras daļās, kuras gandrīz visas Pekina uzskata par savām.
Piektdien Ķīna paziņoja, ka tās armija aizdzinusi ASV novērošanas lidmašīnu, kas lidoja netālu no mākslīgajām salām.
Telekanālā CNN tika pārraidīts materiāls, kurā dzirdama asa radio saruna starp amerikāņu lidmašīnas «P-8» apkalpi un Ķīnas spēkiem.
«Šie ir Ķīnas jūras spēki. Šie ir Ķīnas jūras spēki. Lūdzu dodieties projām, lai izvairītos no pārpratumiem,» dzirdama balss, kas runā ar amerikāņiem videomateriālā, kuru publiskojusi ASV karaflote.
Ķīniešu jūras spēki deva astoņus šādus brīdinājumus «P-8» lidojuma laikā pie Fairikrosa rifa, kur Ķīna veido vienu no uzbērumiem.
Katru reizi amerikāņu piloti atbildēja, ka viņi lido starptautiskajā gaisa telpā.
Ķīna amerikāņu lidojumu nodēvējusi par ārkārtīgi bezatbildīgu un bīstamu un brīdinājusi, ka šādas darbības var izraisīt negribētus incidentus.
Pekina patlaban veido zemes uzbērumus nepieredzētā tempā, un ASV jūras spēku komandieris pārmetis Ķīnai, ka tā būvē «lielo smilšu mūri» Dienvidķīnas jūrā, lai nodrošinātu savas teritoriālās pretenzijas.
Vienlaikus Ķīna arvien palielina ikgadējos izdevumus aizsardzībai. Tā koncentrējas uz jūras spēkiem - 2012.gadā tā nodeva ekspluatācijā savu pirmo aviācijas bāzeskuģi, tā palielina arī zemūdeņu un virsūdens floti.
Vairākas Ķīnas Āzijas kaimiņvalstis izteikušas satraukumu par Pekinas darbībām, taču Pekina apgalvo, ka mērķis ir tikai aizsardzība.
Par salu būvēšanu Ķīna izteikusies, ka tā «nāk par labu visai starptautiskajai sabiedrībai», jo uzlabo Ķīnas spējas veikt glābšanas un meklēšanas operācijas, kā arī vides aizsardzības darbu.
Ķīnas dokumentā ASV pasludinātā «pārbalansēšana» Āzijas virzienā un Japānas dažu aizsardzības politikas sadaļu pārskatīšana nodēvēta par iemeslu «satraukumam».
«Šāda attīstība izraisījusi nopietnu satraukumu reģiona valstīs,» teikts dokumentā.
Tajā arī norādīts, ka Ķīna palielinās savas kiberaizsardzības spējas. ASV pirms tam apsūdzēja Ķīnas karavīrus kiberuzbrukuma veikšanā.
«Ķīna paātrinās kiberspēku attīstību,» rakstīts dokumentā bez sīkākiem paskaidrojumiem.
Pekina militāro spēju ziņā atpaliek no ASV par spīti pēdējā laika ieguldījumiem aizsardzībā.