Kā pēc līdakas* (lasi - Putina) pavēles: nāves spriedums nevalstiskajām organizācijām Krievijā?

Saskaņā ar pretrunīgo likumu, kuru pagājušajā nedēļā apstiprināja Krievijas Valsts dome un sestdien parakstīja Putins, valsts ģenerālprokuroram un Ārlietu ministrijai tiek dota vara jebkuru NVO pasludināt par «nevēlamu» un aizliegt to darbību.

Lai to izdarītu, nebūs nepieciešams nekāds tiesas lēmums. Kad NVO nonāks nevēlamo sarakstā, tiks iesaldēti tās līdzekļi, slēgti biroji un visa veida informācijas kanāli.

NVO darbiniekiem, kuri tiks pieķerti «pārkāpumos», draudēs bargas soda naudas, līdz pat sešus gadus ilgs cietumsods, kā arī izraidīšana no Krievijas. Sodi Krievijā draudēs arī tiem indivīdiem un to grupām, kuri turpinās sadarbību ar aizliegtajām NVO.

Likums saskāries ar bargu kritiku no virknes ietekmīgu nevalstisko organizāciju. Cilvēktiesību aktīvistu grupas «Amnesty International» un «Human Rights Watch» 15. maijā izplatīja kopīgu paziņojumu, nosodot «drakonisko apspiešanu», kura, kā viņi izteicās, «izspiež dzīvību no pilsoniskās sabiedrības» Krievijā.

«Šie jaunie, skarbie ierobežojumi ir daļa no arvien pieaugošā represīvā jūga, kas sagrāvis vārda brīvību, likvidējot vietu diskusijām, un smacē izpausmes brīvību Krievijā,» izteicās «Amnesty International» runasvīrs Džons Delhuisens.

Izkļūt no saraksta nevarēs

«Human Rights Watch» (HRW) savukārt norāda, ka konkrētā likuma primārais mērķis ir «Krievijas aktīvisti un Krievijas neatkarīgās organizācijas», kas sadarbojas ar starptautiskajām NVO. «Nepastāv nekādas procedūras, kā šo lēmumu apstrīdēt vai panākt, ka organizācija tiek izņemta no aizliegto saraksta,» sašutums pausts HRW paziņojumā.

Viens no likuma autoriem, politiķis

Aleksandrs Tarnavskis, intervijā aģentūrai AFP ka likums paredzēts kā «preventīvs pasākums», kuru neviens «negrib būt spiests piemērot».

«Likums darbosies kā preventīvs līdzeklis, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi, kas šeit ir, lai darbotos kādā jomā, koncentrēsies uz šo darbu un nejauksies politikā,» paziņoja Tarnavskis.

Kritika arī pašā Krievijā

Savukārt saskaņā ar Krievijas valsts kontrolētā medija «RT» sniegto informāciju, likums saskāries ar kritiku arī pašā Krievijā. Tomēr Krievijas likumdevēji savukārt turpina demonstrēt vēlmi novērst tā dēvētās «krāsu revolūcijas» iespējamību - termins, ko Krievijā daudzi izmanto, lai raksturotu prodemokrātiskās un prorietumnieciskās sacelšanās, kas pēdējā gadu desmita laikā notikušas virknē bijušo padomju republiku. Spriedze Krievijas un Rietumu starpā arvien pieaug arī pēc Krievijas bruņotā iebrukuma Ukrainā.

Russian bill about "undesirable organizations" is written about foreign groups but is really about limiting Russians. http://t.co/LR5UzeSogo— Kenneth Roth (@KenRoth) May 20, 2015

ASV Valsts departaments norāda, ka to «dziļi satrauc» Putina parakstītais likums. Valsts departamenta pārstāve Mērija Harfa to nodēvēja par «kārtējo piemēru Krievijas valdības represijām pret neatkarīgām balsīm».

Kritika likumam izskanējusi arī no Eiropas Savienības, kur tas nodēvēts par «satraucošu soli virknē pilsoniskās sabiedrības, neatkarīgu mediju un politiskās opozīcijas ierobežojumu».

Līdzīgas represijas bijušas jau iepriekš

Prezidents Putins jau 2012. gadā pieņēma līdzīgu likumu, kurš vērsās pret NVO, kas saņēmušas finansējumu no ārvalstīm. Šādas NVO, kas pie tam iesaistījās politiskās un sabiedriskās aktivitātēs, tika spiestas Krievijā reģistrēties kā «ārvalstu aģenti». Šajā sarakstā nonāca vairākas NVO, piemēram, «Memorial», prominenta aktīvistu grupa, kura sniedz palīdzību ksenofobiskas vardarbības un diskriminācijas upuriem, un «Transparency International» - pret korupciju vērsta organizācija.

««Ārvalstu aģentu likums» ir viens no daudzajiem instrumentiem, kurus amatpersonas izmanto, lai neatkarīgas aktīvistu organizācijas attēlotu kā «spiegus».

Šie valdības centieni demonizēt valdības kritiķus ir vēl Aukstā kara paliekas,» iepriekš izteikusies Krievijas «Human Rights Watch» nodaļas pārstāve Taņa Lokšina.