Ja NATO nolems izvietot Baltijas valstīs pastāvīgu brigādi, Kanāda nopietni apsvērs iespēju nosūtīt uz to savus karavīrus, vēstīja Kanādas laikraksts «National Post», atsaucoties uz Kanādas aizsardzības ministra Džeisona Kenija teikto.
Kanāda varētu nosūtīt karavīrus uz Baltiju, ja NATO nolems tur izvietot brigādi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Mēs noteikti apsvērsim jebkuru lūgumu, kas mums tiks izteikts,» viņš paziņoja, prognozējot, ka šis jautājums tiks apspriests NATO valstu aizsardzības ministru sanāksmē 24.jūnijā Briselē.
«Mēs redzam esošu nepieciešamību un lomu, ko Kanādai vajadzētu spēlēt. Mēs esam vienīgā NATO valsts, kurai nav nepārtrauktas karavīru klātbūtnes Eiropā. Mēs domājam, ka mums šadā veidā vajadzētu veikt periodisku [karavīru] dislocēšanu,» piebilda ministrs.
2014.gadā Kanādas nosūtīja sešas militārās lidmašīnas «CF-18» uz Baltijas valstīm NATO patrulēšanas misijas Baltijas valstu gaisa telpā atbalstīšanai.
Jau vēstīts, ka Latvijas, Igaunijas un Lietuvas bruņoto spēku komandieri ir nosūtījuši vēstuli NATO spēku Eiropā augstākajam virspavēlniekam ASV ģenerālim Filipam Brīdlovam, lūdzot NATO vadībai izvietot pastāvīgo brigādi Baltijas valstīs.
Brigādes lieluma vienību ierasti veido 2000-3000 karavīru.
Baltijas valstu plāns paredz, ka katrā Baltijas valstī nepārtraukti atradīsies viens sabiedroto bataljons.
Katrā no trijām Baltijas valstīm kopš pagājušā gada ir izvietota ASV karavīru rota 150 personu lielumā. Citas alianses valstis arī sūta savus karavīrus uz mācībām reģionā, tomēr tas netiek darīts regulāri.