Maskava pirmdien atkārtoti paziņojusi, ka tai esot tiesības izvietot anektētajā Krimā kodolieročus. «Krievijai bez šaubām ir tiesības izvietot savus kodolieročus, ja nepieciešams, jebkurā vietā savā nacionālajā teritorijā, tostarp Krimas pussalā,» paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas Bruņojuma neizplatīšanas un kontroles departamenta direktors Mihails Uļjanovs.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un nesen paziņoja, ka plāno izvietot Krimā desmitiem kodolgalviņu nestspējīgo bumbvedēju «Tu-22M3», vēstī ziņu aģentūrai «RIA Novosti».
Ukraina uz to reaģēja, paziņojot, ka tai būs nepieciešams izvērst pretraķešu aizsardzības sistēmu pret Krievijas iespējamo kodoluzbrukumu.
Krievija nav atklājusi, vai ir nogādājusi Krimā kodolieročus un vai plāno to darīt, bet prezidents Vladimirs Putins šogad atzina, ka Maskava apsvērusi šādu ieroču izmantošanu, lai aizstāvētu savas teritoriālās pretenzijas uz Krimu.
Līdz 1994.gadam Ukrainai bija trešais lielākais kodolieroču arsenāls pasaulē. Bet 1994.gadā Ukraina atteicās no saviem kodolieročiem, apmaiņā pret ko ASV, Krievija un Lielbritānija Budapeštā parakstīja memorandu, apņemoties garantēt Ukrainas suverenitāti un robežu negrozāmību.
Šī vienošanās arī aizliedza Krievijai apbruņot ar kodolieročiem savu Krimā bāzēto Melnās jūras floti.
Uļjanovs «RIA Novosti» apgalvoja, ka kodolieroču izvietošana Krimā nepārkāptu šo vienošanos, jo Krima tagad esot Krievijas sastāvdaļa, ko gan neatzīst starptautiskā sabiedrība.
