Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Artūrs Paulausks ceturtdien atzinis, ka ir šokēts par Viļņas apgabala tiesas lēmumu attaisnot divus bijušos Viļņas OMON komandierus, Krievijas Federācijas pilsoņus, kas neklātienē tika tiesāti apsūdzībās kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.
Viļņas omoniešu attaisnošana un okupācijas noliegšana ir nedzirdēta aplamība
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Intervijā Lietuvas Radio viņš paudis pārliecību, ka omoniešiem ir jāatbild par nelikumīgajām darbībām, ko viņi 1991.gadā izdarījuši Lietuvas teritorijā.
Saskaņā ar tiesas atzinumu bijušajiem omoniešiem izvirzītās apsūdzības neatbilst starptautisko humanitāro tiesību formulējumiem. Konkrētāk, tiesa vērsusi apsūdzības uzturētāja uzmanību uz apstākli, ka apsūdzībā nav norādīts un prāvas gaitā netika pierādīts, ka tolaik Lietuvā bijusi kara, bruņota konflikta vai okupācijas situācija, kas ļautu nodarījumu kvalificēt kā 1949.gada Ženēvas konvencijas par civiliedzīvotāju aizsardzību pārkāpumu.
«Sen neesmu dzirdējis tādu aplamību,» norādījis Paulausks, kas savulaik bija Lietuvas ģenerālprokurors. «Medijos teikts, ka tiesa nav atzinusi, ka tobrīd Lietuva bija okupēta, ka bija militārs konflikts. Tas ir pilnīgā pretrunā ar mūsu vēsturi, ar mūsu pieņemtajiem tiesiskajiem dokumentiem. Ir pilnīgi skaidrs, ka tobrīd karaspēks nebija izvests, ka mēs nevarējām pilnībā kontrolēt savas robežas, ka OMON - milicijas īpašo uzdevumu vienības - darbību vadīja un koordinēja tieši Padomju Savienības armija.»
Viņš uzsvēris, ka omoniešu darbība bija vērsta pret Lietuvas robežapsardzi, tiesībsargāšanas dienestu darbiniekiem un civiliedzīvotājiem. «Viņi šāva, ievainoja ne vienu vien cilvēku, ņirgājās, bija pat aizturējuši Aizsardzības departamenta vadītāju. Citiem vārdiem runājot, viņi veica nelikumīgas darbības mūsu teritorijā, un esmu pārliecināts, ka viņiem par to jāatbild,» sacījis deputāts.
Pēc viņa teiktā, vai nu prokurori vai tiesneši «apmaldījušies Kriminālkodeksa pantos un pārvērtuši visu prāvu par farsu».
«Teikt, ka šie cilvēki nav vainīgi savos toreizējos nodarījumos, nozīmē ņirgāties par 1991.gada 13.janvāra upuriem un par visu mūsu neatkarības cīņu,» izteicies Paulausks.
Kā ziņots, Viļņas apgabala tiesas triju tiesnešu kolēģija ceturtdien attaisnoja bijušos Viļņas OMON komandierus, Krievijas Federācijas pilsoņus Boļeslavu Makutinoviču un Vladimiru Razvodovu, kas tika tiesāti neklātienē. Prāvā viņus pārstāvēja valsts iecelti advokāti, kas savus aizstāvamos nav redzējuši.
Abu apsūdzēto vārdi gan nav saistīti nedz ar 1991.gada 13.janvāra traģiskajiem notikumiem pie Viļņas televīzijas torņa, kur no lodēm un zem tanku kāpurķēdēm gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vairāk nekā tūkstotis cilvēku guva dažāda veida ievainojumus, nedz ar tā paša gada jūlijā notikušo uzbrukumu Medininku robežkontroles punktam, kurā dzīvību zaudēja septiņi Lietuvas robežsargi un muitnieki.
Makutinovičs un Razvodovs tika apsūdzēti, ka no 1991.gada janvāra līdz 1991.gada augustam veidojuši organizētu bruņotu grupējumu, kas, pakļaujoties Padomju Savienības valsts institūciju un partijas norādījumiem, organizējis noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus. Viņiem inkriminētas 11 iebiedēšanas un terora akcijas pret Lietuvas robežapsardzes, muitas, Aizsardzības departamenta un Vides aizsardzības departamenta amatpersonām un Valsts telefona un telegrāfa centra darbiniekiem, kā arī Lietuvas pilsoņu nelikumīga aizturēšana, arestēšana un cita veida brīvības atņemšana politisku iemeslu dēļ uz laiku no četrām līdz sešām stundām. Šo uzbrukumu laikā diviem Lietuvas dienestu pārstāvjiem nodarīti viegli miesas bojājumi.
Kopumā pret viņiem tika izvirzīti 15 apsūdzības punkti, viņu nodarījumu kvalificējot kā 1949.gada Ženēvas konvencijas par civiliedzīvotāju aizsardzību pārkāpumu. Tomēr tiesa norādīja, ka apsūdzībā netika norādīts un prāvas gaitā netika pierādīts, ka tolaik Lietuvā bijusi kara, bruņota konflikta vai okupācijas situācija, uz ko attiecas minētā konvencija. Tiesa vērsa uz šo apstākli apsūdzības uzturētāja uzmanību, jo tiesai nav tiesību pēc savas iniciatīvas paplašināt apsūdzību - īpaši lietās, kur apsūdzētie tiek tiesāti neklātienē.
Tādējādi Makutinoviča un Razvodova darbība apsūdzībā kvalificēta kā agresijas akts. Taču atbildība par agresiju starptautiskajās tiesībās attiecas tikai uz valstu vadītājiem, nevis zemāka līmeņa izpildītājiem.
Šis lēmums 20 dienu laikā var tikt pārsūdzēts Lietuvas apelācijas tiesai.