Krievijas Ģenerālprokuratūras mēģinājumi pārbaudīt Baltijas valstu neatkarības atzīšanas likumību ir bezjēdzīgi, uzskata Eiropas Savienības (ES) pārstāvniecības Krievijā vadītājs, bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Vīgauds Ušacks.
ES pārstāvis Krievijā: Baltijas valstu neatkarības atzīšanas likumības pārbaudei nav jēgas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Ir smieklīgi dzirdēt šādus paziņojumus no nopietnām iestādēm. Ir acīmredzams fakts, ka Baltijas valstis 1990.gadā atjaunoja neatkarību, ko apstiprina realitātes fakti, jo mēs esam ANO, ES un NATO locekles. Tāpēc es nesaprotu šī procesa jēgu, kurš ved uz nekurieni,» intervijā ziņu aģentūrai «Interfax» sacīja Ušacks.
Jau ziņots, ka Krievijas Ģenerālprokuratūra ir sākusi pārbaudi saistībā ar PSRS Valsts padomes lēmuma par Baltijas valstu neatkarības atzīšanu 1991.gadā likumību. Šādu pārbaudi Ģenerālprokuratūra sākusi pēc tam, kad Krievijas Valsts deputāti no valdošās partijas «Vienotā Krievija» Jevgeņijs Fjodorovs un Antons Romanovs aicināja izvērtēt, vai PSRS Valsts padome tika izveidota nelikumīgi un bija nekonstucionāla varas institūcija, kura pieņēma vairākus lēmumus, kas «radīja milzīgu kaitējumu valsts suverenitātei, valsts drošībai un aizsardzības spējai, iedarbināja mehānismus, kas sagrāva vienoto valsti».
Valsts domes deputātu vēstulē Krievijas ģenerālprokuroram Jurijam Čaikam norādīts, ka 1991.gada 5.septembrī bez noteiktajā kārtībā veiktajiem grozījumiem PSRS Konstitūcijā tika izveidota jauna, toreizējā valsts pamatlikumā neparedzēta un līdz ar to nekonstitucionāla valsts varas institūcija - PSRS Valsts padome, kuras lēmumiem bija obligāts raksturs.
Vēstules autori norāda, ka padome izveidota saskaņā ar PSRS likumu par valsts varu un pārvaldi pārejas periodā, bet Valsts padomes pirmie trīs pirmie pieņemtie lēmumi bija par Latvijas, Igaunijas un Lietuvas neatkarības atzīšanu, kas «nostiprināja to, ka no PSRS tiek atrauta būtiska tās stratēģiski nozīmīgas teritorijas daļa, tiek zaudētas jūras ostas un akvatorijs, tiek sagrauta vienotā valsts aizsardzības telpa, pārrauti ekonomiskie sakari ar Baltijas jūras piekrastes valstīm». PSRS Valsts padome lēmumus par Latvijas, Igaunijas un Lietuvas neatkarības atzīšanu pieņēma savā pirmajā sēdē 1991.gada 6.septembrī.